Polija un Baltijas valstis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū izvērsušas kampaņu, lai nepieļautu, ka ES augstā ārlietu pārstāvja amatā nokļūst Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni, jo Romas attiecības ar Maskavu esot pārlieku draudzīgas, vēsta laikraksts «Financial Times».
Papildināts ar Lietuvas prezidentes komentāru.
Nedēļas nogalē Mogerīni kandidatūru ir apstiprinājuši kreiso centristu līderi, arī Itālijas premjerministrs Mateo Renci un Francijas prezidents Fransuā Olands.
Tomēr daudzi ES pārstāvji, īpaši labēji centristi, norāda, ka itālietei, kas ārlietu ministra amatu ieņem kopš februāra, trūkst pieredzes un talanta.
Jaunā ES augstā ārlietu pārstāvja izraudzīšanās varētu notikt ES samita gaitā Briselē 15. un 16.jūlijā.
Samitā arī tiks spriests par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai.
Itālijai, tāpat kā Vācijai, ir cieši ekonomiskie kontakti ar Krieviju. Tirdzniecības apjoms abu valstu starpā strauji pieaudzis kopš 2009.gada, un šobrīd Itālija ir aiz Vācijas otra lielākā Krievijas tirdzniecības partnere Eiropā. Ja Vācijā darījumu aprindas atklāti lobē maigāku pieeju sankcijām, tad Itālijas uzņēmumi šobrīd izturas atturīgāk.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, pirmdien preses konferencē lūgta komentēt minēto «Financial Times» publikāciju, uzsvērusi, ka kandidātam uz ES augstā ārlietu pārstāvja amatu «vismaz jāmēģina būt neitrālam attiecībā pret dažādiem atšķirīgiem viedokļiem un koordinēt visus viedokļus», nevis jāieņem «šaura vai ļoti pretrunīga nostāja Ukrainas jautājumā».
Tomēr viņa nav apstiprinājusi apgalvojumu, ka Baltijas valstis, tostarp Lietuva, bloķē Mogerīni kandidatūru.
«Pirmkārt, tāda lēmuma vēl nav, par to tiks diskutēts tikai trešdien, un es pirmo reizi dzirdu, ka jūs no kaut kurienes zināt, ka mēs, Lietuva, iebilstam. Par visiem kandidātiem Lietuva izteiksies trešdien,» žurnālistiem sacījusi Grībauskaite.
