Eiropas Savienības (ES) līderi Eiropadomes sanāksmē naktī uz ceturtdienu nav spējuši vienoties par amatu sadali, atstājot nākamā Eiropadomes prezidenta un ES augstākā ārlietu pārstāvja izraudzīšanos uz augusta beigām.
ES līderi nav vienojušies par amatu sadali (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Bija ideja par kandidātiem, taču nebija nomināciju no [Eiropadomes prezidenta Hermana van] Rompeja puses. Par uzvārdiem netika runāts,» žurnālistiem pastāstīja Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). «Ticu, ka 30.augustā būs zināms gan Eiropadomes prezidenta, gan ES augstā ārlietu pārstāvja vārds.»
Savukārt, jautāta par vakardienas tikšanos ar jaunievēlēto Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru, premjerministre norādīja, ka tikšanās bija pozitīva, taču par konkrētiem amatiem Latvijas izvirzītajam komisāra amata kandidātam Valdim Dombrovskim (V) netika diskutēts.
30.augtsā notiks nākamā ES līderu tikšanās, apstiprināja van Rompejs, paužot pārliecību, ka tad augstākie amati tiks sadalīti.
«Lai panāktu vienošanos (..) par ārkārtīgi svarīgiem posteņiem, bieži nepieciešams laiks (..), tas nav izdarāms vienā dienā,» pēc samita norādīja van Rompejs, nule kā aizvadītās sanāksmes rezultātu raksturojot, kā «neveiksmīgu, bet ne dramatisku».
«Līderi turpinās konsultēties un Eiropadome pieņems lēmumu par visu ES amatu kopumu nākamajā sanāksmē 30.augustā,» norādīja van Rompejs, salīdzot šo procesu ar ES budžeta sarunām, kam arī bija nepieciešami divi samiti, lai panāktu vienošanos.
Arī Vācijas kanclere Angela Merkele pauda pārliecību, ka lēmums tiks pieņemts vajadzīgajā laikā.
Pirms samita pastāvēja cerība, ka sanāksmē varētu tikt izraudzīts ES augstākās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones pēctecis, tomēr daudzi bloka līderi arī uzstāja, ka visi ES augstākie amati jāsadala reizē.
Turklāt daudzas valstis vēlējās arī iegūt zināmu skaidrību jautājumā par nākamo Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, proti uz kādiem komisāra amatiem tās var cerēt.
Šo jautājumu izlems jaunais EK prezidents Žans Klods Junkers, kurš aicinājis dalībvalstis iesūtīt kandidātu vārdus, aicinot komisāra amatos iecelt vismaz desmit sievietes.
LETA jau ziņoja, ka tuvojoties samitam, asākās debates izraisījās par Itālijas ārlietu ministri Federiku Mogerīni, kas tika uzskatīta par galveno kandidāti uz ES augstākā ārlietu pārstāvja amatu.
Pirms samita pret viņas kandidatūru asi iebilda Polija un Baltijas valstis.
Samita gaitā žurnālisti vaicāja Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei, kādām būtu jābūt augstā ārlietu pārstāvja kvalitātēm, ziņoja tīmekļa medijs «The Local».
«Pieredze, neitralitāte ģeopolitiskajās problēmās, ar kurām mēs satopamies, un vismaz nebūt prokremliskam,» atbildēja prezidente.
Kad žurnālists turpināja vaicāt, «vai tā ir problēma, ka Mogerīni kundze...», Grībauskaite norādīja: «Tā ir problēma. Tā ir.»
ES austrumu dalībvalstis bažījas, ka Mogerīni trūkst pieredzes un viņa pārāk draudzīgi attiecas pret Krieviju.
Savā pirmajā braucienā Itālijas ES prezidentūras laikā viņa devās uz Kijevu un Maskavu, kur tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un uzaicināja viņu uz Itālijā oktobrī notiekošu ES pasākumu.
Ņemot vērā ES austrumu dalībvalstu pretestību Mogerīni kandidatūrai un asās diskusijas, kas jau izraisījušās ap viņas vārdu, diplomāti šaubās, vai augustā Itālijas ministrei vēl būs izredzes iegūt ES augstā ārlietu pārstāvja amatu.
Dažas ES austrumu valstis par labu kandidatūru uzskata Bulgārijas ES starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības komisāri Kristalīnu Georgijevu. Izskanējis arī Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska vārds, kurš līdzīgi kā Georgijeva pārstāv labēji centriskos spēkus.
Tomēr viņu izredzes iegūt augsto amatu sākušas bālēt, jo arvien ciešāk nostiprinās viedoklis, ka Eštones pēctecim jābūt no sociālistu nometnes.
Uz to norādīja arī Merkele, piebilstot, ka tas būtu loģiski, ņemot vērā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus un līdzšinējo amatu sadali.
Tomēr trešdien Eiropadomes sanāksmē sarunas nekoncentrējās ap konkrētu kandidātu vārdiem, apliecināja vairāki ES līderi.
Francijas prezidents Fransuā Olands sacīja, ka par konkrētiem kandidātiem nav spriests tādēļ, lai izvairītos no strīdiem un viena vai otra kandidāta kritizēšanas, ņemot vērā, ka tuvākajās nedēļās jāpanāk kompromiss.
Tomēr preses konferencē pēc sanāksmes Olands uzsvēra, ka Eštones pēctecis ES augstā ārlietu pārstāvja amatā būs sieviete.
Eštones amata pilnvaru termiņš beidzas 31.oktobrī, van Rompeja - 1.decembrī. Tādēļ lēmums par Eiropadomes prezidenta amatu nav tik steidzams, kā ES augstākā ārlietu pārstāvja amatu. Tomēr arī šajā jautājumā gaidāmas nopietnas diskusijas.
Kā ticamākā Rompeja pēctece tiek minēta Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita, kuru atbalsta daudzas valstis, tostarp Lielbritānija. Tomēr Torningas-Šmitas kandidatūrai ir arī daudz pretinieku un Dānija nav eirozonas valsts. Arī pati politiķe noliegusi, ka cīnītos par šo amatu. Turklāt arī viņa pārstāv sociāldemokrātus, un, ņemot vērā to, ka EP vēlēšanās kaut ar nelielu balsu pārsvaru tomēr uzvarēja labēji centriskās partijas, atdot sociālistiem gan Eštones, gan Rompeja krēslu būtu visai dīvaini.
Trešdien tviterī parādījās baumas, ka par kompromisa kandidātu varētu kļūt arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Tiesa, kāds avots Varšavā tūlīt norādīja, ka Tusks vēlas palikt premjera amatā līdz sava pilnvara termiņa beigām nākamā gada vasarā vai rudenī.
Neizlemts palicis arī jautājums par nākamo Eirogrupas - eirozonas finanšu ministru padomes - prezidentu.
Cīņā par šo amatu priekšplānā izvirzījies Spānijas finanšu ministrs Luiss de Guindoss, tomēr jautājums ir delikāts, jo līdzšinējā Eirogrupas prezidenta Jerūna Deiselblūma pilnvaru termiņš beigsies tikai 2015.gada vidū.
«Mums jāatrod pareizais līdzsvars starp politiskajām partijām, starp ziemeļiem un dienvidiem, starp vīriešiem un sievietēm,» komentējot amatu sadali, ziņu aģentūrai «Reuters» norādīja Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs.