Polijas galvaspilsētā drīzumā tiks pabeigts sienas gleznojums, kas veltīts tā dēvētajiem «ar lāstiem apkrautajiem karavīriem», kas Otrā pasaules kara beigās atteicās nolikt ieročus un turpināja cīņu pret PSRS okupācijas armiju un vietējo komunistu marionešu valdību.
Varšavā top antikomunistiskās pagrīdes cīnītājiem veltīts sienas gleznojums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gleznojums top uz viena no ugunsmūriem antikomunistiskās pretestības kustības varoņa Vitolda Pilecka vārdā nosauktajā ielā.
Pileckis savulaik brīvprātīgi kļuva par Aušvicas ieslodzīto, lai iegūtu informāciju par notiekošo šajā koncentrācijas nometnē. Viņa sastādītais ziņojums bija viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas pārliecināja Rietumu sabiedrotos, ka nacisti īsteno holokaustu.
Pēc bēgšanas no Aušvicas viņš bija arī traģiskās Varšavas sacelšanās dalībnieks, bet pēc Otrā pasaules kara, kad Polija nonāca atkārtotā PSRS karaspēka okupācijā, Pileckis vāca izlūkošanas informāciju poļu trimdas valdībai Londonā.
Pēc komunistu sarīkotās paraugprāvas 1948.gadā Pileckim tika izpildīts nāvessods.
Topošajā gleznojumā attēlots arī Pileckis līdz ar Polijas ainavām apvidos, kur savulaik slēpušies partizāni.
Tām pāri slejas briesmonis ausainē, uz kuras redzams komunistu simbols – sarkanā zvaigzne.
Gleznojuma autori ir Emīls Goss, Mihals Vegdžins un Ralfs Roskovinskis. Visi mākslinieki ir 2009.gadā dibinātās Gdaņskas Sienu gleznojumu skolas dalībnieki, kuru darbi atrodami arī Ņujorkā un Londonā.
Termins «ar lāstu apkrautie karavīri» izvēlēts tāpēc, ka PSRS uzspiestais un balstītais komunistiskais marionešu režīms viņus savulaik centās attēlot kā «nodevējus, bandītus, fašistus un naidīgus elementus», kuri jāiznīcina.
Vēsturnieki lēš, ka antikomunistiskajā pagrīdē, kas turpināja aktīvu cīņu līdz pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidum, iesaistījās vairāk nekā 200 000 poļu, no kuriem 20 000 tieši piedalījās bruņotajā pretestības kustībā. 8600 pagrīdnieku krita, 5000 tika piespriesti nāves sodi, bet vēl 20 000 mira komunistu koncentrācijas nometnēs.
Pēdējais zināmais «ar lāstu apkrautais karavīrs» krita 1963.gadā, iekļūstot komunistiskā režīma drošības dienestu izliktā slēpnī.
Kopš 2011.gada Polijā 1.martā tiek atzīmēta «ar lāstu apkrauto karavīru» Nacionālā piemiņas diena.
Šis datums izvēlēts tāpēc, ka šajā dienā 1951.gadā Varšavas Mokotovas cietumā komunistu varasiestādes noslepkavoja septiņus tolaik lielākās pretestības organizācijas «Brīvība un Neatkarība» (WiN) štāba locekļus.
WiN tika izveidota pēc tam, kad 1945.gada janvārī oficiāli pašlikvidējās Otrā pasaules kara poļu pretošanās kustības bruņotais spārns - «Armia Krajowa» (AK; burtiski - Tēvzemes armija).
Lēmumu par AK likvidāciju Londonā bāzētā Polijas trimdas valdība bija spiesta pieņemt, pakļaujoties Rietumu spiedienam, jo PSRS, kas tobrīd jau bija okupējusi Polijas teritoriju, bija to sabiedrotā.
Līdz ar WiM ieročus nenolika arī vairākas citas no AK izveidojušās grupas, kā arī no tās neatkarīgais formējums Nacionālie bruņotie spēki (NSZ).
Pret ar lāstu apkrauto karavīru piemiņas dienas ieviešanu savulaik iebilda Polijas Demokrātisko kreiso alianse (SLD), kuras biedri lielākoties ir kādreizējie komunisti.
Bijušie komunisti, cenšoties notušēt savu kolaboracionistu pagātni, mēģina uzturēt mītu par «šķiru cīņu» un pēckara notikumus pasniegt kā «pilsoņu karu», tādējādi marionešu režīma amatpersonas un režīma drošības spēku kaujiniekus pielīdzinot pretestības kustības cīnītājiem.