Francija plāno piegādāt Krievijai pirmo no diviem helikopteru bāzes kuģiem «Mistral», bet otrā kuģa piegāde būs atkarīga no Krievijas pozīcijas Ukrainas jautājumā, paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands.
Francija: Mistral piegāde Krievijai nav atcelta (72)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Pašlaik sankciju [pret Krieviju] līmenis nerada šķēršļus [pirmā kuģa] piegādei,» Olands teica žurnālistiem.
Vienlaikus viņš piebilda: «Vai tas nozīmē, ka otrā līguma daļa - otrs «Mistral» - arī tiks izpildīta? Tas būs atkarīgs no Krievijas attieksmes» pret situāciju Ukrainā.
Kamerons: Lielbritānija šādu līgumu nepildītu
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pirmdien norādīja, ka pašreizējos apstākļos tāda līguma izpilde Lielbritānijā «nebūtu iedomājama».
«Mums ir jāizdara spiediens [uz Krieviju] kopā ar visiem mūsu partneriem, pasakot, ka mēs nevaram turpināt biznesa kontaktus kā ierasts ar valsti, kad tā uzvedas šādi,» norādīja britu valdības vadītājs, kas arī
aicināja pastiprināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, tostarp iesaldējot aktīvus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātajiem «sirdsdraugiem un oligarhiem».
Bažas par Francijas lēmumu pārdot «Mistral» Krievijai pauda arī ASV.
Par sankcijām varētu vienoties jau šodien
Otrdien gaidāma Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksme, kurā varētu noteikt pastiprinātas sankcijas pret Krieviju, kas tiek turēta aizdomās par saistību ar Malaizijas lidmašīnas notriekšanu Ukrainā.
Jau ziņots, ka 2010.gadā Krievija un Francija parakstīja 1,2 miljardu eiro vērtu līgumu, kas paredz, ka Francijā Krievijai tiks uzbūvēti divi helikopteru bāzes kuģi «Mistral», bet vēl divus šādus kuģus varēs uzbūvēt Krievijā pēc Francijas licences.
Pirmo no šiem kuģiem paredzēts piegādāt oktobrī, bet otru - 2015.gadā.
Šis līgums nozīmē, ka pirmo reizi Krievijai tiks pārdotas tik augsta līmeņa NATO aizsardzības tehnoloģijas. Par Krievijas apbruņošanos ar modernākajām Rietumu kara tehnoloģijām bažas paudušas vairākas alianses dalībvalstis, īpaši Baltijas valstis.
Jo īpaša starptautiska reakcija pret Francijas lēmumu piegādāt kuģus Krievijai ir vērojama pēc tam, kad martā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu.