Eiropas Savienībai (ES) ir jāmaina sava pozīcija attiecībā pret Krieviju, paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, nodēvējot Eiropas valstu atteikšanos no vērtībām un drošības apsvērumiem ekonomisko interešu vārdā par «mistralizācijas» politiku.
Otrdien publiskotā intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai Lietuvas prezidente arī brīdināja, ka kavēšanās ar stingrāku pasākumu pieņemšanu var tikai paplašināt agresiju.
«Pagaidām mēs redzam Eiropas politikas «mistralizāciju«.., kad vērtības un drošība tiek samīta peļņas vārdā,» Grībauskaite teikusi, runājot par Francijas un Krievijas vairāk nekā vienu miljardu eiro vērto līgumu par helikopteru bāzes kuģu «Mistral» piegādēm.
«Ja Eiropas valstis arī turpmāk uzvedīsies tikpat neizlēmīgi kā pašlaik, tad to varēs saukt par tiešu aicinājumu agresoram būt vēl agresīvākam un iet vēl tālāk. Kā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados netika apstādināts nacisms, tā tagad mēs redzam agresīvu lielkrievu šovinismu, kura rezultātā noticis uzbrukums civilajām lidmašīnām,» norādīja Lietuvas prezidente.
Intervija publicēta pirms tam, kad otrdien gaidāma Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksme, kurā varētu noteikt pastiprinātas sankcijas pret Krieviju, kas tiek turēta aizdomās par saistību ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Ukrainā.
Francijas prezidents Fransuā Olands iepriekš paziņoja, ka Francija plāno piegādāt Krievijai pirmo no diviem helikopteru bāzes kuģiem «Mistral», bet otrā kuģa piegāde būs atkarīga no Krievijas pozīcijas Ukrainas jautājumā.
Jau ziņots, ka 2010.gadā Krievija un Francija parakstīja 1,2 miljardu eiro vērtu līgumu, kas paredz, ka Francijā Krievijai tiks uzbūvēti divi helikopteru bāzes kuģi «Mistral», bet vēl divus šādus kuģus varēs uzbūvēt Krievijā pēc Francijas licences.
Pirmo no šiem kuģiem paredzēts piegādāt oktobrī, bet otru - 2015.gadā.
Šis līgums nozīmē, ka pirmo reizi Krievijai tiks pārdotas tik augsta līmeņa NATO aizsardzības tehnoloģijas. Par Krievijas apbruņošanos ar modernākajām Rietumu kara tehnoloģijām bažas paudušas vairākas alianses dalībvalstis, īpaši Baltijas valstis.
Jo īpaši starptautisks nosodījums pret Francijas lēmumu piegādāt kuģus Krievijai tiek pausts pēc tam, kad martā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu.
