Gar gāzto Dzelzs priekškaru tiks veidots veloceliņš (3)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vīnes Eiropas Savienības (ES) namā pirmdien interesenti tika iepazīstināti ar ieceri izveidot 6800 kilometrus garu veloceliņu, kas vestu gar kādreizējo Dzelzs priekškaru - līniju, kas gandrīz pusgadsimtu šķēla Eiropu divās daļās.

«Eiropā liela problēma ir tas, ka mēs maz zinām viens par otru. Tas noved pie aizvainojumiem,» norādīja ES komisārs Johanness Hāns, kas pārstāv konservatīvo Austrijas Tautas partiju (ÖVP). «Šis projekts pēc pabeigšanas ļaus mums labāk izprast vienam otru.»

Veloceliņš, kuru paredzēts dēvēt par Dzelzs priekškara taku, vīsies no Norvēģijas ziemeļiem līdz Melnajai jūrai. Projektā paredzēts apvienot kultūras, vēstures un vides tūrismu.

Eiropas Parlamenta (EP) Transporta komisijas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers, kas pārstāv Vācijas «zaļos», pirmo reizi ar šo ideju nāca klajā jau 2005.gadā.

«Velosipēdi ir pietiekami ātri, lai jūs varētu redzēt daudz, un pietiekami lēni, lai patiesi paskatītos uz to, kam jūs braucat garām,» norādīja Krāmers.

Skaidrojot kritērijus maršruta izvēlei, viņš norādīja, ka vērā ņemta kādreizējās robežas atrašanās vieta starp brīvajiem Eiropas Rietumiem un komunistu jūgā tolaik esošajiem Austrumiem.

Vienlaikus meklēts maršruts, kas būtu viegli izbraucams, ar pietiekami attīstītu infrastruktūru un relatīvi mazu autotransporta kustību. Turklāt projekta autori centušies maršrutu veidot tā, lai tas vestu garām iespējami daudzām piemiņas vietām un vērā ņemamiem apskates objektiem.

Par ieceres iedvesmotāju kalpojis veloceliņš, kas ved gar kādreizējā Berlīnes mūra atrašanās vietu, un Dzelzs priekškara taka sāksies no Krievijas un Norvēģijas robežas pie Barenca jūras, tad vedīs gar Somijas un Krievijas robežu un tālāk vīsies gar Baltijas valstu un Polijas piekrasti. Celiņš turpināsies gar kādreizējo Rietumvācijas un tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) robežu. Tālāk tas vedīs gar Čehijas, Austrijas, Slovēnijas, Ungārijas, Serbijas, Rumānijas un Bulgārijas robežu, līdz sasniegs Melno jūru.

Maršrutā iekļauti kādreizējie robežšķērsošanas punkti un pieminekļi, tostarp Solidaritātes memoriāls un muzejs Gdaņskā, kā arī kādreizējā robežmūra saglabātie fragmenti Medlaureitā, Vācijā.

Veloceliņa būves izmaksas būs minimālas, jo maršruts ietver daudzus jau esošos labi iezīmētos celiņus, norādīja Krāmers. Daudzviet nepieciešams vienīgi izvietot zīmes, kas norādītu, ka tā ir Dzelzs priekškara taka.

Par projektu sīkāk stāsta brošūras, kas pieejamas gan drukātā formātā, gan tīmeklī.

«Šis projekts ļaus ļaudīm pārvarēt savas mentālās barjeras, kam vienmēr nepieciešams vairāk laika nekā īstā Dzelzs priekškara nojaukšanai,» uzsvēra Hāns, kas ir kvēls ieceres atbalstītājs.

«Kā atzinuši biologi, kas pētījuši briežu uzvedību gar bijušo «Dzelzs priekškaru», šīs barjeras joprojām atrodamas arī savvaļas dzīvniekos,» piebilda Krāmers. «Pat trešās paaudzes dzīvnieki pie attiecīgās robežas Bavārijā vai Bohēmijā griezīsies apkārt un nepārkāps iedomāto šķērsli.»

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu