Lielbritānijas tiesa ceturtdien sāk izskatīt bijušo «Latvijas Krājbankas» un bankas «Snoras» īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska pārsūdzību par šā gada sākumā pasludināto Londonas Vestminsteras tiesas lēmumu izdot abus bijušos baņķierus Lietuvai, vēsta Lietuvas biznesa ziņu portāls «Vz.lt».
Antonovs un Baranausks tiek turēti aizdomās par īpašuma piesavināšanos lielos apmēros, un 20.janvārī tiesa atzina par pamatotu Lietuvas prasību par viņu izdošanu, noraidot viņu advokātu apgalvojumu, ka Lietuva viņus varētu vajāt politisku iemeslu dēļ. Apsūdzētie izmantoja iespēju šo lēmumu pārsūdzēt augstākas instances tiesā.
Kā izdevumam pastāstījusi Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāve Elena Martinoniene, šodien paredzēta pirmā sagatavošanās sēde apelācijas prāvā. Nākamās sēdes datums Lietuvas pusei nav zināms.
«Mums pienākas tikai uzzināt rezultātu un paziņot savu viedokli - vai mēs tam piekrītam vai nē,» viņa norādījusi.
Pēc Martinonienes teiktā, Ģenerālprokuratūra sadarbojas ar Lielbritānijas prokuroru, kas šai lietā pārstāv Lietuvas intereses. «Taču tiesas sēdē piedalās nevis šī, bet citas amatpersonas, kas saskaņā ar britu tiesībām vienā gadījumā var darboties kā prokurori, citā - kā advokāti, trešajā - vēl citādā statusā,» viņa skaidrojusi.
Jau ziņots, ka 2011.gada 16.novembrī, bažījoties par «Snoras» stāvokli, Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Aplēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.
Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja «Snoras» valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.
Arī Latvijas «Krājbankā» drīz pēc tam tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, un 2011.gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu «Krājbankas» finanšu pakalpojumu sniegšanu. Valsts policija (VP) par notikušo sāka kriminālprocesu.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra Antonovu un Baranausku tur aizdomās par bankas īpašumu piesavināšanos aptuveni 1,7 miljardu litu (493 miljonu eiro) vērtībā. Prokuratūra ierobežojusi viņu tiesības uz īpašumiem kopsummā par aptuveni 805 miljoniem litu.
Nedēļu pēc «Snoras» darbības apturēšanas bankas vadītāji tika aizturēti Lielbritānijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma.
Apsūdzētie baņķieri savu vainu nolieguši, apgalvojot, ka ar viņiem tiek mēģināts politiski izrēķināties, un noraidot iespēju brīvprātīgi doties uz Lietuvu un sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm.
Lietuvas Bankai «Snoras» darbība pirmās aizdomas radīja jau 2004.gadā. Kā atgādinājis Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, bankas kredītportfelim strauji pieaugot, aizdomas radušās par līdzekļu izcelsmi, tādēļ 2011.gadā nolemts noraidīt bankas prasību par statūtu kapitāla palielināšanu.
