Ceturtdien demisionējis Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, savu lēmumu pamatojot ar valdošās koalīcijas izjukšanu un to, ka tiek bloķētas valdības iniciatīvas.
Ukrainā kritusi valdība (194)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es paziņoju par atkāpšanos no amata koalīcijas izjukšanas un valdības iniciatīvu bloķēšanas dēļ,» parlamenta plenārsēžu zālē paziņoja premjers.
Koalīcijas izjukšanas rezultātā premjeram ir vai nu jāatkāpjas, vai arī jāizveido jauna koalīcija. Jaunu koalīciju viņš nav varējis veidot, jo tajā būtu jāiesaista bijušie komunisti un gāztā prezidenta Viktora Janukoviča Reģionu partijas cilvēki, paskaidroja Jaceņuks.
Par Ukrainas pagaidu premjeru iecelts līdzšinējais vicepremjers un reģionālās attīstības ministrs Volodimirs Groismans, pavēstīja iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs.
Ja 30 dienu laikā netiks izveidota jauna valdība, prezidents Petro Porošenko var izsludināt jaunas parlamenta vēlēšanas.
Porošenko solījis, ka vēlēšanas notiks jau šogad. Sagaidāms, ka Ukrainas
pilsoņi pie vēlēšanu urnām dosies 26.oktobrī.
Ukrainā ceturtdien darbību oficiāli pārtrauca valdošā parlamenta koalīcija «Eiropeiskā izvēle», līdz ar to tika pavērts ceļš pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanai.
«Paziņoju par parlamenta frakcijas «Eiropeiskā izvēle» darbības apturēšanu septītā sasaukuma Augstākajā radā,» sacīja parlamenta spīkers Oleksandrs Turčinovs.
Paziņojumu izraisīja tas, ka vairākas partijas - arī bijušā pasaules boksa čempiona Vitālija Kļičko vadītā «Udar» un labējā «Svoboda» («Brīvība») -, cerot uz jaunām vēlēšanām, izstājās no koalīcijas.
Lēmums par pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanu tiek gaidīts jau kopš februāra, kad proeiropeisko spēku protesta kustības rezultātā tika gāzts Kremļa atbalstītais prezidents Viktors Janukovičs.
Kārtējām parlamenta vēlēšanām būtu jānotiek tikai 2017.gadā.
Parlamenta deputāti akceptējuši sabiedrības vairākuma viedokli, ka ir nepieciešams izraudzīties jaunus likumdevējus, sacīja Porošenko, kurš prezidenta amatā tika ievēlēts maijā.
«Visas sabiedriskās domas aptaujas, kā arī tiešie kontakti ar pilsoņiem liecina, ka sabiedrība vēlas pilnīgu šo varas institūciju pārkārtošanu,» sacīja Porošenko.
Iespējamās jaunās vēlēšanas neparalizēs parlamenta darbu laikā, kad Kijevai nākas cīnīties ar Krievijas algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bandām valsts austrumos, solīja prezidents.