ES pieņem plašas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju (289)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ITAR-TASS/ScanPix

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki otrdien apstiprinājuši ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, cerot apturēt Maskavas agresiju pret Ukrainu, vēsta diplomāti. Jaunās jeb tā dēvētās trešās fāzes sankcijas, atšķirībā no otrās fāzes sankcijām, kas aprobežojās ar individuāliem ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanu, būs vērstas pret Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Papildināta visa ziņa

Kāds diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms, izteicās, ka jaunās sankcijas būs «ļoti nozīmīgas» un ierobežos gan Krievijas banku piekļuvi finanšu tirgum, gan aizliegs bruņojuma, dubultā pielietojuma preču un enerģētikas tehnoloģiju eksportu uz Krieviju.

Sagaidāms, ka jaunās

sankcijas stāsies spēkā jau ceturtdien.

Dažas valstis ieinteresētas «privātos» darījumos ar Krieviju

Tiek ziņots, ka jaunajām sankcijām nebūšot atpakaļejoša spēka, kas acīmredzami ir piekāpšanās Francijai, kura, neskatoties uz citu ES un NATO dalībvalstu iebildumiem, joprojām uzstāj, ka pildīs iepriekš noslēgto līgumu par divu «Mistral» klases desantkuģu piegādi Krievijai.

«Apsveicu ES lēmumu par plaša mēroga sankcijām pret Krieviju. Diemžēl joprojām nekā, lai apturētu «Mistral» darījumu,» savā tvitera kontā jau norādījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Tikmēr Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu atzinis, ka jaunās sankcijas esot «efektīvas, precīzi mērķētas un līdzsvarotas».

«Šie pasākumi nav pašmērķis, bet līdzeklis krīzes politiska risinājuma panākšanai sarunās,» vēl piektdien norādīja Barrozu.

Ja Krievija piekāptos, sankcijas mīkstinātu?

Plašās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kuras stāsies spēkā 31.jūlijā, pagaidām ir kā brīdinājums Krieviju mainīt savu kursu attiecībā pret Ukrainu un

var tikt mīkstinātas, ja Krievija uzklausīs

šīs prasības, tā EP vadītāja Hermana van Rompeja teikto citē Agence France-Presse.

Rompejs akcentējis, ka Krieivjas pašreizējā attieksme un rīcība ir nepieļaujama.

Paplašina arī iepriekš noteiktās sankcijas

Kā ziņots, ES vēstnieku sarunās iepriekš tika panākta vienošanās arī par tā dēvētās otrās fāzes sankciju paplašināšanu, to personu sarakstam, kurām piemēroti ceļošanas ierobežojumi un līdzekļu iesaldēšana, pievienojot četrus Krievijas prezidenta Vladimira Putina darījumu partnerus un četrus uzņēmumus.

Paredzams, ka ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanai pakļauto

personu vārdi tiks paziņoti trešdien,

publicējot tos ES oficiālajā izdevumā «Official Journal of the European Union».

Īsi pēc ES dalībvalstu sanāksmes beigām arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka Vašingtona gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju.

Viņš piebilda, ka

Putinam joprojām esot «izvēle»

izmantot savu ietekmi uz Ukrainas austrumos esošajām krievu algotņu un to vietējo līdzskrējēju bruņotajām bandām, lai apturētu vardarbību.

Tomēr tūlīt pat Kerijs uzsvēra, ka Maskavas līdzšinējā «rīcība nav sniegusi ne vismazāko liecību, ka tā patiesi vēlētos apturēt vardarbību un izbeigt asinsizliešanu».

Rinkēvičs: Latvija atbalsta plānotās Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju

- Latvija atbalsta plānotās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka Latvijas vēstniekam ES dotas pilnvaras informēt savienību par Latvijas nostāju. Pēc Rinkēviča, teiktā tuvāko 24 stundu laikā

varētu būt zināms ES lēmums par nākamo sankciju vilni.

«Tas nav labs veids, kā risināt starptautiskās attiecības, bet ceram, ka sankcijas būs stimuls Krievijai būt konstruktīvākai,» teica Rinkēvičs.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka ES sankcijām pret Krieviju ietekme uz Latvijas tautsaimniecību būs niecīga, bet ir grūti prognozēt Krievijas reakciju uz tām. «Savukārt pateikt, kāda būs Krievijas atbilde tām [sankcijām] - to ir grūti,» sacīja ministrs, atgādinot, ka Krievija ir Latvijas trešais lielākais tirdzniecības partneris.

Pēc viņa teiktā, būtiskākās jomas ir tranzīts, kur 80% veido darījumi ar Krieviju, un enerģētikā - gāzes piegādēs Latvija pilnībā ir atkarīga no Krievijas. Ministrs gan piebilda, ka

Latvijai ir gāzes rezerves aptuveni diviem gadiem

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, lai nepaliktu bez attiecīgā energoresursu gadījumā, ja piegādes no Krievijas samazinās vai tiek apturētas. Šajos divos gados, pēc Dombrovska teiktā, iespējams atrast alternatīvu gāzes piegādes avotu.

Jau vēstīts, ka sestdien stājās spēkā sankcijas saistībā ar situāciju Ukrainā pret vēl 15 fiziskām un 18 juridiskām personām Krievijā un Ukrainā, aizliedzot tām iebraukšanu ES valstīs un iesaldējot to aktīvus bankās. Pirms tam ES sankcijas - iebraukšanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana - tika vērstas pret 72 fiziskām personām un diviem uzņēmumiem.

ES līdz šim bija noteikusi sankcijas pret Putina tuvāko politisko aprindu personām, tostarp vicepremjeru Dmitriju Rogozinu, bet tagad ES sankcijas pirmoreiz tiks vērstas pret Putinam tuviem uzņēmējiem.

Jaunās ekonomiskās sankcijas, par kurām jāvienojas otrdien,

ierobežos pieeju ilgtermiņa kapitāla tirgiem,

ierobežojot Krievijas valsts banku spējas iegūt jaunus finanšu līdzekļus un palielinot spiedienu uz Krievijas ekonomiku. Tiks aizliegts arī turpmāk pārdot ieročus Krievijai. Enerģētikā sankcijas attieksies uz naftu, bet ne uz dabasgāzi, jo Krievija piegādā apmēram trešdaļu ES vajadzīgās gāzes.

Līdz šim ES nav bijusi vienprātība par šo ekonomisko sankciju piemērošanu, jo daudzām dalībvalstīm, kā Itālijai un Vācijai, ir ciešas ekonomiskās attiecības ar Krieviju un tās bažījas par sankciju negatīvu ietekmi uz savu ekonomiku.

Komentāri (289)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu