Lietuva vīlusies ES lēmumā neaizliegt «Mistral» darījumu ar Krieviju (70)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lietuvas augstākās amatpersonas paudušas sašutumu par to, ka Eiropas Savienības (ES) jaunās sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, nekavē Franciju pārdot Krievijai helikopteru bāzes kuģus «Mistral», tomēr kopumā sankcijas Lietuvas puse raksturoja kā soli ceļā uz to, lai Krievija pārskatītu savu politiku Ukrainā.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņoja, ka sankcijas ir nepieciešamas, bet tās ir novēlotas un nepietiekamas.

"Manuprāt, jaunās ES sankcijas ir solis uz priekšu.

Sankcijas ir nepieciešamas, tomēr tās ir ļoti novēlotas un nepietiekamas.

Tās neliedz "Mistral" pārdošanu Krievijai," norādīja Lietuvas prezidente.

Grībauskaites viedokli aģentūra BNS uzzināja pēc tam, kad diplomāti ES paziņoja, ka ieroču embargo attieksies uz nākotnes darījumiem ar Krieviju. Lēmums nozīmē, ka Francija var turpināt divu "Mistral" piegādi Krievijai, izpildot vairāk nekā vienu miljardu eiro vērto līgumu.

Lietuvas pastāvīgais pārstāvis ES vēstnieks Raimunds Karoblis, kas piedalījās konsultācijās par sankcijām, sacīja, ka

Lietuva bija gaidījusi stingrāku lēmumu.

"Ieroču embargo attieksies tikai uz jauniem darījumiem, kas tiks noslēgti pēc tā stāšanās spēkā. Protams, tas ir mazāk, nekā vēlējās Lietuva, tomēr tas ir pirmais lēmums, un politiskās cīņas un politiskie procesi, visticamāk, turpināsies saistībā ar citām lietām," teica Karoblis.

Viņš stāstīja, ka ES vēstnieki arī vienojās paplašināt tā dēvēto melno sarakstu ar amatpersonām un uzņēmumiem, pret kuriem vērstas sankcijas, aizliegt investīcijas Krievijas anektētās Ukrainas pussalas Krimas galvenajos ekonomikas sektoros, apturēt dažu Krievijas kompāniju akciju tirdzniecību un ierobežot noteiktu tehnoloģu pārdošanu. Karoblis teica, ka sankcijas attieksies arī uz Krimā strādājošo banku "Rossijskij nacionaļnij komerčeskij bank" (RNCB).

Arī Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Loreta Graužiniene pauda vilšanos par ES lēmumu neaizliegt Francijai pārdot Krievijai "Mistral".

"Šajā gadījumā Francijai būtu jāizvēlas starp biznesa darījumu un ģeopolitisko situāciju, jo Savienoto Valstu un Eiropas Savienības sankcijas arī attiecas uz uzņēmējdarbību. Kaut kāda iemesla dēļ Francijai tika dota izņēmuma iespēja pārdot," trešdien intervijā ziņu radiostacijai "Žiniu radijas" sacīja Graužiniene.

Runājot par sankcijām pret Krieviju kopumā, viņa uzsvēra, cik svarīgi ir nešķērsot noteiktu līniju, "jo pasaulei jaunu karu nevajag".

Sankciju piemērošanai vajadzētu būt noteiktām robežām. Man kaut kā nepatīk, ka nav sarunu procesu un politisko sarunu, kas notiktu par sankcijām. Izolācija šķiet nedaudz biedējoša. Visi pasākumi ir jāpiemēro, un man trūkst politiskās diskusijas. Ir jārunā ar Krieviju," uzsvēra Seima spīkere.

Šī ir pirmā reize, kad ES nosaka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Stingrākas sankcijas noteiktas pēc tam, kad Ukrainas austrumos, ko kontrolē prokrieviskie nemiernieki, tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna. Rietumvalstis uzskata, ka lidmašīna notriekta ar bruņojumu, ko separātistiem piegādā Krievija.

Komentāri (70)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu