Starptautiskā teroristiskā organizācija «Al Qaeda» izpirkuma naudās kopš 2008.gada nopelnījusi vismaz 125 miljonus dolāru (168 miljonus eiro), lielākoties no Eiropas valstīm, otrdien ziņoja laikraksts «The New York Times».
«Al Qaeda» budžets balstoties uz izpirkuma naudām (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2013.gadā vien «Al Qaeda» šādā veidā ieguvusi 66 miljonus dolāru (89 miljonus eiro), liecina «The New York Times» rīcībā esošā informācija.
Sākotnēji «Al Qaeda» lielākoties finansēja turīgi ziedotāji, bet tagad par galveno ienākumu avotu kļuvušas izpirkuma naudas, jau 2012.gadā norādīja par terorisma jautājumiem un finanšu izlūkošanu atbildīgais ASV finanšu ministra vietnieks Deivids Koens.
«Al Qaeda» arī atklāti atzinusi, ka gūst labu un vieglu peļņu no cilvēku nolaupīšanas, norāda «The New York Times».
«Al Qaeda» Arābijas pussalas atzara (AQAP) līderis Nasers al Vahaishi norādīja, ka izpirkuma naudas - pēdējā laikā vidēji desmit miljoni dolāru (13,4 miljoni eiro) par cilvēku - veido pusi no viņa vadītās organizācijas budžeta.
«The New York Times» vēsta, ka Šveice, Spānija, Austrija, valsts kontrolēta Francijas kompānija un vēl divi avoti grupējumam ««Al Qaeda» islāma Magribā» (AQIM) kopš 2008.gada samaksājuši vairāk nekā 90 miljonus dolāru (121 miljonu eiro).
Ar «Al Qaeda» saistītais Somālijas islāmistu grupējums «Shebab» no Spānijas saņēmis 5,1 miljonu dolāru (6,8 miljonus eiro), bet AQAP no Katras, Omānas un kāda neidentificēta avota ieguvis gandrīz 30 miljonus dolāru (40 miljonus eiro).
Austrija, Francija, Vācija, Itālija un Šveice noliedz, ka jebkad būtu maksājušas izpirkuma naudu «Al Qaeda». Arī Francijas kodolenerģijas uzņēmums «Areva» to noliedzis.
Tomēr pagājušajā gadā bijusī Francijas izlūkdienesta amatpersona ziņu aģentūrai AFP atklāja, ka valdības un kompānijas maksā gandrīz visos nolaupīšanas gadījumos.
Tādos gadījumos vienmēr tiekot maksāta izpirkuma maksa vai notiekot cita veida apmaiņa - atbrīvoti ieslodzītie vai piegādāti ieroči.
Arī laikraksts «The Times» vēstīja, ka izpirkuma nauda tiekot maksāta, bet nereti ir maskēta kā palīdzība attīstības veicināšanai. «The Times» savā rakstā atsaucās uz bijušajiem ķīlniekiem, sarunvedējiem, diplomātiem un valdības amatpersonām no desmit valstīm Eiropā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos.
Tikmēr ASV un Lielbritānija atteikušās maksāt par nolaupīto pilsoņu atbrīvošanu, kā rezultātā tikai daži no šiem ķīlniekiem izglābti militārās operācijās vai aizbēguši, vēsta laikraksts.
Tomēr Savienotās Valstis ir piekritušas sarunām atsevišķos gadījumos, tostarp nesen piekrītot apmainīt piecus Gvantanamo ieslodzītos talibus pret vairākus gadus gūstā turēto ASV karavīru Bovu Bergdālu.
G8 valstu līderi pagājušā gadā parakstīja vienošanos, kas paredz «viennozīmīgi noraidīt izpirkuma maksāšanu teroristiem», bet oficiālu aizliegumu nenoteica.