Vīne kļuvusi par «spiegu galvaspilsētu», kurā pašreiz darbojas vairāk nekā 7000 slepeno aģentu, savā jaunajā grāmatā norādījis austriešu žurnālists Emīls Bobi.
Vīne kļuvusi par «spiegu galvaspilsētu» (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savā jaunajā grāmatā «Die Schattenstadt» Bobi pēta to, kādēļ Austrija kļuva par ārvalstu aģentu bāzes vietu vēl pirms 11.septembra teroraktiem.
Bobi apgalvo, ka Vīnē ārvalstu aģenti ieņem augstus amatus vēstniecībās, starptautiskās organizācijās un korporācijās, bet viņu vienīgais mērķis ir iegūt un nodot tālāk slepenu informāciju.
Žurnālists apgalvo, ka
Austrijas valsts policija zina par notiekošo, bet neko nedara, lai to apturētu.
Spiegošana Austrijā ir pretlikumīga tikai tad, ja tā vērsta tieši pret Austriju. Ja ārvalstu valdības Vīnē vēlas izspiegot citas ārvalstis, tad tas ir pilnībā likumīgi.
Nesen mediji ziņoja, ka ASV spiegs, kurš strādāja Vācijas ārējam izlūkdienestam, ASV vēstniecībā Vīnē ticies ar ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) aģentiem.
Bijušie policisti, politiķi un mākslinieki
Bobi apgalvo, ka Vīnē kā spiegi uzdarbojas gan bijušie policisti un politiķi, gan kabarē mākslinieki un psihoanalītiķi.
Grācas universitātes Izlūkošanas, propagandas un drošības studiju Austrijas centra vadītājs piekrīt Bobi aplēsēm, ka Vīnē bāzējas aptuveni 7000 aģentu.
Bobi apgalvo, ka Vīnes popularitāti spiegu vidū var izskaidrot ar faktu, ka «tā dēvētie īstie vīnieši privātajā sektorā darbojas tādā pašā veidā, kā to dara izlūkdienesti».
«Spiegiem patīk, ka tiek nosūtīti strādāt uz Vīni,» norādījis Bobi, piebilstot, ka daži pēc spiega karjeras beigām izvēlas šeit atgriezties. Austrijas galvaspilsētā spiegus vilina augstais dzīves līmenis un ģeogrāfiskais novietojums.
Austrija par starptautisku spiegu centru kļuva jau 19. gadsimta beigās, un vīnieši ir līdz ausīm iestiguši spiegošanas kultūrā, uzskata Bobi.
«Tirgos un uz ielām var dzirdēt vairāk nekā 40 valodas. Vīnieši vienmēr bijuši aizņemti, iepazīstot svešiniekus un mēģinot noskaidrot, ko viņi grib,» norādījis Bobi.