Šodien aprit 75 gadi, kopš Maskavā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, kas ietvēra trīs slepenus papildprotokolus un toreizējām lielvarām PSRS un Vācijai ļāva sadalīt vairākas Eiropas valstis, tostarp Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Aprit Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas 75.gadadiena (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Molotova-Ribentropa pakts ir pazīstams arī kā Hitlera-Staļina pakts vai Nacistu-Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. Oficiāli tas bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939.gada 23.augustā parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops.
Neuzbrukšanas līgums bija spēkā līdz 1941.gada 22.jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.
Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.
Pakta pirmajā punktā tika noteikta Baltijas valstu nākotne: «Sakarā ar teritoriālām un politiskām pārmaiņām apgabalos, kas pieder Baltijas valstīm (Somijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai), Lietuvas ziemeļu robeža veido robežu starp Vācijas un PSRS ietekmes sfērām. Šajā sakarā abas puses atzīst Lietuvas intereses Viļņas apgabalā.»
Pakta rezultātā vispirms no PSRS interešu sfēras tika repatriēti vācu tautības iedzīvotāji, un tad šajās valstīs atbilstoši līgumam iebruka abu lielvalstu karaspēki. Tā rezultātā Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija Ziemas kara rezultātā un Rumānija bija spiestas atdot PSRS daļu savas teritorijas.
1940.gada 17.jūnijā padomju tanki okupēja neatkarīgo Latvijas Republiku, realizējot paktā deklarēto interešu sfēru sadali, un pārtrauca tās neatkarību.
Kā atbilde uz 1939.gada 23.augustā slēgto Molotova-Rībentropa paktu un tā slepeno papildprotokolu, ar kuru tika pārdalītas nacistiskās Vācijas un PSRS ietekmes zonas Eiropā, kuru rezultātā bija cietušas Baltijas valstis, 1989.gada 23.augustā notika «Baltijas ceļš».
Tā bija Baltijas valstu kopīga akcija, kuras laikā apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja apmēram 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, tādā veidā simbolizējot šo tautu vienotību.
Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas.
2009.gada jūlijā Saeima ārkārtas sesijā kā steidzamus divos lasījumos pieņēma grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», nosakot, ka 23.augusts turpmāk tiks atzīmēts kā Staļinisma un nacisma upuru atceres diena.