Gaidāmā Ukrainas un Krievijas prezidentu Petro Porošenko un Vladimira Putina tikšanās Minskā ir iespēja, kuru nedrīkst palaista garām, svētdien sacīja Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.
Eštone: Porošenko un Putina tikšanās ir iespēja, kuru nedrīkst izniekot (28)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es daudz nerunāšu par Minskā gaidāmo tikšanos, bet tā ir iespēja, kuru nedrīkst palaist garām,» sacīja Eštone.
Viņa arī pauda pārliecību, ka Ukrainai ir jāveido labas attiecības kā ar ES dalībvalstīm, tā ar Krieviju.
«Tā ir jūsu valsts un jūsu lēmumi, izvēlieties savu nākotni - jūs izvēlējāties savu prezidentu un ceļu, pa kuru iet uz priekšu. Jums ir vajadzīgas labas attiecības ar Eiropas kaimiņiem un Krieviju,» norādīja Eštone.
Tikšanās gaitā otrdien Minskā Porošenko vēlas vienoties par mieru, jo «visa pasaule jau ir nogurusi no kara».
Viņš lūgs Putinu aizvākt no Ukrainas kaujiniekus.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Iesaistīti karavīri bez atpazīšanas zīmēm
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai.
Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par «zaļajiem cilvēciņiem».
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas,
kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.