Seši pilsoniskie aktīvisti svētdien Maskavā Lubjankas laukumā sarīkoja antiimpērisku piketu par godu Ukrainas neatkarības dienai un politieslodzītā Borisa Stomahina 40. dzimšanas dienai. Akcija notika vietā, kur savulaik atradās čekas vadītāja Fēliksa Dzeržinska piemineklis.
Piketētājiem rokās bija Ukrainas, Gruzijas, Moldovas un Ičkērijas karogi. Viņi aizdedzināja signāllāpas, izmētāja lapiņas un izsauca lozungus «Brīvību politieslodzītajiem!» un «Krievņa, aizvāc tankus!», Krieviju dēvējot nicinošā apzīmējumā (krieviski - «Rusņa»).
Neviens no akcijas dalībniekiem netika aizturēts. Pēc piketa aktīvisti devās uz Ukrainas vēstniecību.
Aktīvisti pieprasīja atbrīvot Stomahinu, kuram par antiimpēriskām publikācijām piespriesti sešarpus gadi cietumā, kā arī režisoru Oļegu Sencovu, kurš ir apsūdzēts safabricētā lietā par šķietama terorakta gatavošanu Krimā, un žurnālistu Sergeju Krjukovu, kurš ir apsūdzēts «terorisma propagandā».
«Nāvi fašistiskajai Putina impērijai!» teikts aktīvistu lapiņā. «Lai dzīvo Ukrainas, Moldovas, Gruzijas neatkarība! Lai dzīvo Maskavijas neatkarība no Kremļa un kremļaukām! Brīvību bijušajām PSRS kolonijām no čekistiski bandītiskās Putina varzas grābjošajām rokām!»
Akcijas Ukrainas atbalstam svētdien - Ukrainas neatkarības dienā - notika arī citās Krievijas pilsētās. Tiesa gan, citur akcijas nenoritēja tik mierīgi kā Maskavā.
Tā Sanktpēterburgā vietējie «tituškas» uzbruka protesta akcijas dalībniekiem, vairākus no viņiem, arī radiostacijas «Eho Moskvi» žurnālistu, piekaujot.
Savukārt Rostovā pie Donas, Krievijas dienvidos, Ukrainas brīvības atbalsta pikets nevarēja notikt, jo agresīvi noskaņoti Putina «Jaunkrievijas» aizstāvji draudēja izrēķināties ar aktīvistiem, kurus tie dēvēja par «nacionālnodevējiem». Rostovā aktīvisti piketa vietu pameta policijas aizsardzībā.
Krievijas demokrātiskā opozīcija neatbalsta Putina režīma izvērsto agresiju pret Ukrainu. Savukārt Kremlis nervozi uztver jebkādas atbalsta izpausmes Ukrainai, tajās saskatot draudus autoritārajam režīmam.
Plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja notikums pagājušajā nedēļā, kad aktīvisti Maskavā vienai no tā dēvētajām Staļina augstceltnēm torņa smailes zvaigzni nokrāsoja Ukrainas karoga krāsās, bet virs zvaigznes pacēla Ukrainas karogu.
Krievijas protesta kustības dalībnieki jau kopš marta regulāri rīko akcijas, solidarizējoties ar Ukrainu. Jau marta sākumā Maskavas centrā notika pretkara demonstrācijas, kuru dalībnieki masveidā tika arestēti.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
