NATO otrdien apliecināja, ka tās pretraķešu aizsardzības sistēma Eiropā netiks vērsta pret Krieviju. Visi NATO izskatītie un pieņemtie pasākumi ir paredzēti aizsardzībai un pilnīgi atbilst organizācijas starptautiskajām saistībām, paziņojis Ziemeļatlantijas alianses darbinieks Briselē.
Atbildot uz jautājumu par Vācijas žurnāla «Spiegel» interneta portālā publicētu ziņu, ka Baltijas valstu un Polijas pārstāvji ir vērsušies pie NATO ar priekšlikumu pavērst pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā pret Krieviju, NATO darbinieks sacīja: «Mēs nekomentējam iespējamas ziņu noplūdes.»
«NATO ir veikusi neatliekamus pasākumus, lai stiprinātu kolektīvo aizsardzību, ņemot vērā Krievijas agresīvās darbības pret Ukrainu,» sacīja NATO darbinieks.
«NATO valstu līderi samitā [Velsā 4. un 5. septembrī] pieņems rīcības plānu operatīvās gatavības jomā, lai veiktu ilgtermiņa korekcijas jaunās drošības situācijās. Tas var ietvert atjaunotus aizsardzības plānus, papildu mācības un attiecīgas [karaspēka] izvēršanas,» sacīja NATO darbinieks.
Viņš atgādināja NATO valstu un valdību vadītāju nostāju pretraķešu aizsardzības jautājumā, kas tika pieņemta Čikāgas samitā 2012.gada 20.maijā. Šī nostāja paredz, ka «NATO pretraķešu aizsardzība Eiropā negraus stratēģisko stabilitāti. NATO pretraķešu aizsardzība nav vērsta pret Krieviju un negraus stratēģisko Krievijas atturēšanas potenciālu. NATO pretraķešu aizsardzība ir paredzēta aizstāvībai pret potenciāliem draudiem, kas radušies ārpus eiroatlantiskā reģiona.»
Žurnāls: Polija un Baltijas valstis lūdz NATO vērst pretraķešu aizsardzības sistēmu pret Krieviju
Vairojoties bažām, ko raisa Krievijas agresija Ukrainā, Polija un Baltijas valstis paudušas vēlmi, lai NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu vērš arī pret Krieviju, pirmdien vēsta žurnāls «Der Spiegel».
Tuvojoties septembrī Velsā gaidāmajam NATO samitam, medijos parādījušās ziņas, ka forumā tiks pieņemti lēmumi par alianses austrumu flanga nostiprināšanu.
Kā vēsta vācu žurnāls, NATO amatpersonas apsver iespējas vērst ilgi plānoto pretraķešu aizsardzības sistēmu arī pret Krieviju. Tās sākotnēji deklarētais mērķis bijis aizsargāt Eiropu no uzbrukumiem no Tuvajiem Austrumiem.
Polija un Baltijas valstis aicinājušas pārējos NATO sabiedrotos samitā vienoties par formulējumiem, kas palīdzētu sagatavot ceļu šā plāna īstenošanai.
Tomēr vairums NATO dalībvalstu, īpaši jau Vācija, esot pret šo ierosinājumu, kas nevajadzīgi provocētu Maskavu.
NATO gadiem ilgi Maskavai apgalvojusi, ka pretraķešu aizsardzības sistēma nebūs vērsta pret Krieviju, atgādina šīs dalībvalstis.
Tiesa gan, šie apgalvojumi pausti pirms Krievijas veiktās Krimas okupācijas un īstenotajiem Austrumukrainas destabilizācijas centieniem.
NATO bruņoto spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs šomēnes brīdināja alianses dalībvalstis par «Ukrainas destabilizācijas scenārija» atkārtošanās draudiem.
Ukrainā Krievija demonstrē «jaunu kara vešanas tipu». Tāpēc galvenais, lai NATO valstis būtu gatavas jauniem «zaļajiem cilvēciņiem», intervijā laikrakstam «Welt am Sonntag» sacīja ģenerālis.
Pastāvošo draudu dēļ Austrumeiropas policijas un armijas spēkiem ir jābūt gataviem to pārvarēšanai, uzsvēra ģenerālis.
Vaicāts, kādas būs sekas tam, ja citās Austrumeiropas valstīs parādīsies «zaļie cilvēciņi», ģenerālis atgādināja par Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, kas paredz tiesības uz kolektīvo aizsardzību pierādītas trešās valsts agresijas gadījumā.
«Tāpēc mums ir jāizstrādā iekšējie, nacionālie scenāriji šādu darbību identificēšanai un to pārvarēšanai,» viņš sacīja.
Latvijas Aizsardzības ministrija nevarot komentēt Vācijas žurnāla izteiktos pieņēmumus un baumas. Visi lēmumi, kuri tiks pieņemti Velsas samitā, būs iekļauti gala deklarācijā, un tas būs atklāts dokuments, aģentūrai LETA teica Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par «zaļajiem cilvēciņiem». Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Savukārt Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no valstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā pagaidām nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.