Porošenko sarunās ar Putinu «gatavs kaujai» (34)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Ukrainas prezidents Petro Porošenko otrdien Minskā gaidāmajās sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir «gatavs kaujai», apliecināja Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.

«Minska būs sarežģīta, un mēs esam gatavi diplomātiskai kaujai. Prezidents ir noskaņots apņēmīgi,» sacīja ministrs.

Otrdien Minskā notiks daudzpusējās sarunas formātā Ukraina-Eiropas Savienība (ES)-«Eirāzijas trijnieks». Ir ieplānotas arī Porošenko un Putina sarunas.

Sanāksmes galvenā tēma būs Ukrainas un ES asociācijas līguma īstenošana, enerģētiskās drošības jautājumi un situācijas stabilizācija Ukrainas austrumos.

Dienu pirms gaidāmās sanāksmes Ukrainas drošības struktūras valsts austrumos gūstā sagrābušas desmit Krievijas armijas desantniekus.

Porošenko padomnieks bijušais iekšlietu ministrs Jurijs Lucenko aicinājis Putinu izbeigt agresiju pret Ukrainu un savākt Ukrainā sagūstītos Krievijas karavīrus.

«Gūstā sagrābta Kostromā dislocētās 98. divīzijas 331. pulka 71211. kara daļas desanta kaujas mašīna un Krievijas karavīri. Norakstīt asinis uz tā dēvētajiem zemessargiem vairāk neizdosies. Tieši Putinam ir jāsavāc savi gūstekņi un jāizbeidz agresija,» sociālajā tīklā «Facebook» norādījis Porošenko padomnieks.

Ukrainas armijai jau iepriekš valsts austrumos izdevies sagrābt Krievijas armijas regulāro daļu bruņutehniku.

Pirmdien Krievijas mediji ziņoja, ka Pleskavas apkaimē apglabāti desantnieki, kas dzīvību zaudējuši «nezināmos apstākļos». Izskanējuši pieņēmumi, ka viņi krituši kaujās Ukrainā.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par «zaļajiem cilvēciņiem». Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Komentāri (34)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu