NATO gatavojas ātrai reaģēšanai uz Ukrainas krīzi, kas ļautu strauji izvietot karavīrus, lai pastiprinātu Austrumeiropas aizsardzību un atturētu Krieviju no tālākas situācijas destabilizācijas reģionā, trešdien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Anderss Fo Rasmusens. Tomēr plāns neparedz pastāvīgu bāzu izveidi Austrumeiropas reģionā, lai gan šī reģiona valstis - Polija un Baltijas valstis - ir aicinājušas to darīt.
Intervijā britu laikrakstam «The Guardian» Rasmusens norādīja, ka NATO nākamnedēļ Velsas pilsētā Kārdifā gaidāmajā samitā pārvarēs viedokļu atšķirības un pieņems pasākumus, kas ļaus reģionā ātri pārvietot pagaidu spēkus.
«Mēs pieņemsim to, ko saucam par gatavības rīcības plānu, ar mērķi būt gataviem strauji rīkoties šajā pilnīgo jaunajā drošības vidē Eiropā,» laikraksts citēja NATO ģenerālsekretāra teikto.
«Mums jau ir tas, ko saucam par NATO ātrās reaģēšanas spēkiem, kuri ir domāti straujai izvietošanai nepieciešamības gadījumā. Tagad mūsu nodoms ir attīstīt to, ko es sauktu par trieciengrupu šajos reaģēšanas spēkos ar ļoti, ļoti augstu gatavības līmeni,» ideju izklāstīja Rasmusens.
Rasmusens norādīja, ka pagaidu spēki
izvietojuma vietā paliktu «tik ilgi, cik būtu nepieciešams».
Vairākas NATO dalībvalstis uzstāj, ka alianses spēku pastāvīga klātbūtne Austrumeiropā būtu tiešs līgumu, kas ar Krieviju tika noslēgti pēc Aukstā kara, pārkāpums, uz kuru Krievija varētu reaģēt ļoti asi.
Rasmusens vēlreiz apsūdzēja Krieviju par krīzes saasināšanu Ukrainā, tieši vēršoties pret Ukrainas spēkiem ar «artilērijas šāviņiem pār robežu un Ukrainas iekšienē».
«Mums ir jāskatās patiesībai acīs, ka Krievija NATO neuzskata par partneri,» atzina alianses ģenerālsekretārs.
