Ukrainā ir «krietni vairāk nekā tūkstotis» Krievijas karavīru, ceturtdien paziņoja augsta ranga NATO amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti. Kā vēstī BBC, prokrieviskajiem spēkiem karot palīdz arī apmēram 3000-4000 vienkāršo Krievijas pilsoņu.
«Viņi atbalsta separātistus, cīnoties kopā ar viņiem un starp viņiem,» žurnālistiem Briselē teica alianses amatpersona, piebilstot, ka ieroču piegāde separātistiem no Krievijas ir pieaugusi gan daudzuma, gan kvalitātes ziņā.
Amatpersona žurnālistiem sacīja, ka situācija kļuvusi vēl satraucošāka, jo prokremliskie spēki ir nogriezuši galveno ceļu starp Doņecku un Novoazovskas pilsētu, kura atrodas pie Azovas jūras Krievijas robežas tuvumā, līdz ar to «ir nogriezta apgādes līnija» Ukrainas armijai.
NATO amatpersona brīdināja, ka jaunākie notikumi Ukrainā «likuši saprast, ka drošības paradigma Eiropā ir fundamentāli mainījusies» «ļoti agresīvas Krievijas» priekšā.
Amatpersona sacīja, ka pēdējās nedēļās ir noticis «reāls pacēlums Krievijas darbībā» Austrumukrainā, ieskaitot ieroču, munīcijas, īpašo spēku apmācības, izlūkošanas un loģistikas atbalsta nodrošināšanu separātistiem. «Tas viss tika sistemātiski noliegts, palielinot neskaidrību,» teica NATO amatpersona.
Nākamnedēļ Velsā ir paredzēts NATO samits, kurā galvenais darba kārtības jautājums būs iespējama rīcība pret Krieviju.
Ukrainas vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Konstantīns Jeļisejevs ceturtdien aicināja ES sniegt Ukrainai plaša mēroga militāro palīdzību, lai tā varētu cīnīties pret Krievijas agresiju.
ES valstu un valdību vadītāji sestdien un svētdien apspriedīs šos notikumus samitā Briselē, kura galvenais uzdevums gan ir jaunu ES galveno amatpersonu izraudzīšana.
Tieši pirms šī samita Ukrainas prezidents Petro Porošenko Briselē tiksies ar Eiropas Komisijas vadītāju Žozē Manuelu Barrozu un ar ES prezidentu Hermanu van Rompeju.