Dņepropetrovskā notiek praktiski nekontrolēta bēgļu plūsma (52)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Ukrainas Dņepropetrovskas apgabalā notiek liela apjoma, praktiski nekontrolēta bēgļu plūsma, kurā galvenokārt ir sievietes un bērni, kā arī cilvēki ar hroniskām veselības problēmām, novērojuši Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš un Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kuri atrodas Ukrainā.

Kā norādījuši abi eksperti pēc vizītes Dņepropetrovskā, aizvadītajā diennaktī separātistu kaujinieki pirmo reizi iegājuši Dņepropetrovskas apgabalā un ieņēmuši Novoazovskas pilsētu. Karadarbībā iesaistās vairāk un vairāk tanku, bruņutransportieru, lidmašīnu, helikopteru un GRAD iekārtu.

Konflikta teritorijās nav enerģētikas, uztura, medikamentu, tāpēc vislielāko ietekmi jūt hroniskie slimnieki. Rezultātā no Doņeckas uz Dņepropetrovsku mēģina glābties cukura diabēta, sirds mazspējas, dializējami nieru mazspējas pacienti, liecina ekspertu novērojumi.

Dņepropetrovskas apgabalā šo grupu slimnieki divkāršojas, kas prasa milzīgus dialīzes, slimnīcu gultu, insulīna, citu medikamentu papildu resursus. Slimnieki, kas nonākuši Dņepropetrovskas apgabalā, insulīnu vai dialīzi nav saņēmuši vairākas dienas, tāpēc ir kritiskā stāvoklī.

No kauju zonām specializēto slimnīcu pārstāvji izved pacientus

Bērni tiek vesti autobusos, taču dokumentācija ir minimāla, tāpēc iespējas sazināties ar vecākiem praktiski ir pielīdzināmas nullei. Kā norāda veselības nozares eksperti, šiem bēgļiem nepieciešama nopietnāka ārstēšana nekā iepriekš, jo veselības problēmas saasinājušās laikā bez terapijas un pārbrauciena stresa dēļ.

Pēc novērotā veselības nozares Latvijā pārstāvji ieguvuši atziņu, ka konflikta palielināšanās gadījumā «bēgļu straumes plūdīs ārpus Ukrainas» un Ukrainas iedzīvotāji vēlas bēgt uz Baltiju krievu valodas zināšanu dēļ. Līdz ar to Latvijas medicīnas sistēma var saskarties ar «nopietnu pārbaudījumu».

Vidēji katru dienu konfliktu rezultātā bojā iet 20 cilvēki,

bet 80 tiek ievainoti. Eksperti norādījuši, ka tas varētu liecināt par separātistu mērķi ievainot maksimāli daudz Ukrainas karavīru, tādējādi radot sociālu spriedzi, medicīnas un rehabilitācijas resursu izsīkšanu. Šādā situācijā Latvijai būs jāuzņem vēl desmit smagi ievainotu karavīru rehabilitācijas periodā, norādījis Putniņš un Apinis.

Tāpat ekspertu novērojumi liecina, ka karavīri un brīvprātīgie karā tiek sūtīti neapmācīti. Trūkst arī pirmās palīdzības materiālu un sistēmas. Lielākā daļa cīņu vietās atrodas ar automašīnu «aptieciņām», taču tas ievainojumu problēmas nepalīdz novērst. Tāpēc veselības nozares eksperti norādījuši, ka Latvijai vajadzētu apmācīt visus Latvijas bruņoto spēku karavīrus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, kā arī pietiekamā apjomā jānokomplektē pirmās palīdzības komplekti bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem.

Ievainotie no karadarbības zonām tiek nogādāti galvenokārt reģionālās slimnīcās. Taču medikamentu un materiālu rezerves slimnīcās izsīkst pirmajās dienās, secinājuši veselības nozares pārstāvji. Balstoties savos novērojumos, abi speciālisti iesaka Latvijai radīt viena mēneša rezerves analgētiķiem, infūziem, antibiotikām, pārsienamajiem materiāliem, kā arī citiem medikamentiem.

Pārsvarā ievainojumos prevalē politraumas un apdegumi, tāpēc Dņepropetrovskas kolēģi uzkrāj pieredzi politraumu ārstēšanā. Veselības nozares eksperti iesaka sūtīt jaunos Latvijas speciālistus uz Dņepropetrovsku palīdzēt ārstiem un vienlaikus mācīties un iegūt pieredzi.

Kā vissarežģītāko posmu Apinis un Putniņš norādījuši ievainoto un cietušo evakuāciju no konflikta zonas. Viņi minējuši, ka turp būtu jādodas novērotājiem no Latvijas, kas ar Ukrainā iegūto pieredzi varētu dalīties arī Latvijā.

Komentāri (52)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu