ASV vēstniece ANO Samanta Pauere ceturtdien aicināja Krieviju izbeigt melošanu un bruņotā konflikta uzkurināšanu Ukrainas austrumos, kurā saskaņā ar ANO aplēsēm kopš aprīļa gājuši bojā vairāk nekā 2220 cilvēku.
ASV vēstniece ANO: Krievijai jābeidz melot un uzkurināt konfliktu Ukrainā (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Krievijai ir jābeidz melot un jābeidz uzkurināt šo konfliktu,»
Pauere sacīja ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē, kas tika sasaukta situācijas Ukrainā apspriešanai.
«Maska krīt. Mēs redzam Krievijas darbības tādas, kādas tās ir: tīši centieni atbalstīt un tagad cīnīties nelikumīgu separātistu pusē citā suverēnā valstī,» teica Pauere.
Jau vēstīts, ka NATO amatpersona ceturtdien paziņoja, ka Ukrainas austrumos atrodas vairāk nekā 1000 Krievijas karavīru, kas cīnās prokremlisko separātistu pusē. Krievija turpina apgalvot, ka Ukrainā neesot tās karavīru.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins nesniedza tiešu atbildi uz Krievijai izteiktajām apsūdzībām karaspēka nosūtīšanā uz Ukrainu, bet apgalvoja, ka Ukrainā darbojas «ASV īpašie padomnieki», un aicināja ASV «izbeigt iejaukšanos» citu valstu iekšējās lietās.
Čurkins arī vainoja konfliktā Ukrainas varas iestādes, kas ķērušās pie spēka lietošanas, nemēģinot panākt politisku vienošanos ar separātistiem. «Pašreizējā eskalācija ir Kijevas politikas tiešas sekas,» sacīja Čurkins.
Pauere sacīja, ka satelītattēli, kas uzņemti otrdien, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Petro Porošenko tikās Minskā,
parāda Krievijas kaujas vienību atrašanos Ukrainā uz dienvidaustrumiem no separātistu ieņemtās Doņeckas.
Jau vēstīts, ka Ukrainas spēki otrdien aizturēja 10 Krievijas armijas karavīrus. Krievija vēlāk apgalvoja, ka šie karavīri šķērsojuši Ukrainas robežu apmaldoties.
«Krievijas spēki gar [Ukrainas] robežu ir vislielākie, kopš tā maija beigās sāka tur dislocēt savus spēkus,» sacīja Pauere. Viņa piebilda, ka šajā kontingentā ir «ievērojams skaits» kaujas lidmašīnu un helikopteru.
ANO Drošības padome kopš aprīļa ir sarīkojusi 24 sēdes par krīzi Ukrainā, bet tajās panākts tikai Krievijas nosodījums no ASV un Eiropas valstu puses.
Pauere ceturtdienas sēdē sacīja, ka ir laiks apsvērt stingrāku nostāju.
«Kādu vēsti mēs dodam citām valstīm ar līdzīgi satraucošām ambīcijām visā pasaulē, ja mēs ļaujam Krievijai pārkāpt šos noteikumus bez pietiekamām sekām?» jautāja Pauere. «Šo draudu priekšā bezdarbības cena ir nepieņemama,» viņa uzsvēra.
Lietuvas vēstniece ANO Raimonda Murmokaite, kas bija pieprasījusi šo ārkārtas sēdi, nosodīja «Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainas teritorijā» un raksturoja to kā «nopietnu triecienu» stabilitātei reģionā un ārpus tā.
Ukraina ceturtdien paziņoja, ka Krievijas karaspēks trešdien ieņēmis Doņeckas apgabala Novoazovskas pilsētu un vairākus apkārtējos ciemus.
Ukrainas armija arī apgalvoja, ka kāds Krievijas armijas bataljons izveidojis savu štābu pie kāda ciema šajā rajonā.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns paziņoja, ka ir satraukts par ziņām, ka karadarbība Ukrainas austrumos izplatās uz dienvidiem. "Ja tas apstiprināsies, tas nozīmēs bīstamu eskalāciju Ukrainas krīzē," sacīja ANO vadītājs.