Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina Austrumukrainas prokremliskos kaujiniekus izveidot humanitāro koridoru un izlaist no aplenkuma Ukrainas karavīrus, teikts Kremļa piektdien publiskotajā paziņojumā. Ukraina uzskata, ka ar šo aicinājumu Putins visai pasaule oficiāli atzinis savu tiešo līdzdalību terorismā un Krievijas teroristisko bandu izveidošanā Ukrainas teritorijā.
«[Donbasa] zemessardzes darbības rezultātā liels Ukrainas karavīru skaits, kas ne pēc savas gribas, bet izpildot pavēles, piedalījās militārā operācijā, nonākuši ielenkumā,» teikts Putina paziņojumā.
«Es aicinu zemessardzes spēkus atvērt humanitāro koridoru Ukrainas karavīriem, kas ir nonākuši aplenkumā, lai izvairītos no bezjēdzīgiem upuriem, dotu viņiem iespēju bez šķēršļiem pamest kauju darbības zonu.»
Reaģējot uz Putina aicinājumu, Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks Zorjans Škirjaks norādīja, ka
Putins oficiāli atzinies «līdzdalībā terorismā».
«Putins visai pasaule oficiāli atzinis savu tiešo līdzdalību terorismā un Krievijas teroristisko bandu izveidošanā Ukrainas teritorijā,» savā mājaslapā sociālajā tīklā «Facebook» norādīja ministra padomnieks.
«Šī morālā kropļa cinisms nepārsteidz, bet šis «kreatīvais gājieniņš» aizķēra. Vācam papildu materiālus Hāgai. Agrāk vai vēlāk «asiņainais pu» par visu atbildēs,» uzsvēra Škirjaks.
Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē, paziņojusi Kijeva un rietumvalstis.
NATO augsta ranga amatpersona ceturtdien atzina, ka Krievijas karavīru skaits Ukrainā «krietni pārsniedzis tūkstoti».
Krievijas regulārās armijas karavīri atbalsta krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bandas, cīnās kopā ar tām un to rindās, viņš piebilda.
ASV prezidents Baraks Obama trešdien sacīja, ka Ukrainā «vardarbību iedrošina Krievija, separātisti tiek apmācīti Krievijā, viņus apbruņo Krievija. Viņus finansē Krievija.»
Viņš arī uzsvēra, Krievija klaji pārkāpj Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un turpina uzbrukumu Ukrainā.
Kad pirmdien Doņeckas apgabalā Ukrainas bruņotie spēki sagūstīja desmit Krievijas armijas desantniekus, Maskava skaidroja, ka tās karavīri Ukrainas teritorijā esot «nejauši» iemaldījušies.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par «zaļajiem cilvēciņiem». Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš sākotnēji noliedz Krievijas līdzdalību, vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
