Krievijas Tieslietu ministrija iekļāvusi organizācijas «Sanktpēterburgas karavīru mātes» un «Informācijas brīvības attīstības institūts» ārvalstu aģentu reģistrā, vēsta ziņu aģentūra «RIA Novosti», atsaucoties uz ministrijas paziņojumu.
Krievijā «Sanktpēterburgas karavīru mātes» iekļautas ārvalstu aģentu reģistrā (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Reģistrā iekļauti dati par fondu «Informācijas brīvības attīstības institūts» un reģionālo sabiedrisko cilvēktiesību aizsardzības organizāciju «Sanktpēterburgas karavīru mātes», ņemot vērā Sanktpēterburgas prokuratūras ieteikumu,» teikts paziņojumā.
Iepriekš organizācijas «Sanktpēterburgas karavīru mātes» priekšsēdētāja Ella Poļakova, kas darbojas arī Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības attīstības un cilvēktiesību padomē, kopā ar padomes kolēģi Sergeju Poļakovu medijiem bija paziņojusi, ka karadarbībā Ukrainā krituši vairāk nekā 100 Krievijas karavīri, bet 300 ievainoti.
Atbilstoši cilvēktiesību aktīvistu teiktajam Krievijas karavīri gājuši bojā 13.augustā netālu no Sņižnes, Doņeckas apgabalā. Tas noticis brīdī, kad ar raķešu sistēmām «Grad» apšaudītas kravas automašīnas, kas separātistiem vedušas munīciju.
Informācija par Krievijas karavīru nāvi pie Sņižnes iegūta sarunās ar apšaudes lieciniekiem un bojāgājušo radiniekiem, kas notikušas neatkarīgi, sacīja Cilvēktiesību padomes pārstāvji. Bojāgājušo miršanas apliecībās norādīta nepatiesa informācija, norādīja aktīvisti.
Pēdējo dienu laikā
pie cilvēktiesību aktīvistiem arvien biežāk vēršas karavīru vecāki, kuru dēli pārstājuši ar viņiem sazināties.
Krievijas Karavīru māšu komiteja trešdien paziņoja, ka atbilstoši tās datiem Ukrainā dzīvību zaudējuši un ievainoti aptuveni 400 Krievijas karavīru. Pamatā tie ir karavīri, kuri dienējuši Ziemeļkaukāzā - Čečenijā un Ziemeļosetijā - dislocētajās karaspēka daļās.
Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē.
NATO augsta ranga amatpersona ceturtdien atzina, ka Krievijas karavīru skaits Ukrainā «krietni pārsniedzis tūkstoti».
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par «zaļajiem cilvēciņiem». Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš sākotnēji noliedza Krievijas līdzdalību, vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.