Ukrainas valdība vēlas panākt valsts iestāšanos NATO un ir iesniegusi parlamentam likumprojektu, kas paredz atcelt Ukrainas blokiem nepievienojušās valsts statusu, piektdien pavēstīja premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.
Jaceņuks: Ukraina vēlas iestāties NATO (100)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Atbilstoši vakardienas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmumam Ukrainas valdība iesniedz izskatīšanai parlamentam likumu par Ukrainas blokiem nepievienojušās valsts statusa atcelšanu un kursa atjaunošanu uz dalību NATO,» paziņoja premjers.
«Atbilstoši likumam galvenais mērķis un vienīgais mērķis ārpolitikā ir iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Šis likums aizliedz Ukrainas valstij pieņemt lēmumus par dalību citās ekonomiskās vai militārās savienībās, kas ir pretrunā ar Ukrainas pamatmērķi - dalību ES,» norādīja Jaceņuks.
«Pēc šī likuma pieņemšanas Ukrainai būs aizliegta dalība kā Muitas, tā Eirāzijas vai citās tā dēvētājās savienībās, kas būtībā nav nekas cits kā Krievijas Federācijas vārdā nosauktā Padomju Savienība.»
Valdība vērsusies pie prezidenta ar lūgumu «noteikt šo likumu kā neatliekamu, kā tas ir noteikts ar Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmumu, un nodot to izskatīšanai parlamentam nekavējoties», sacīja premjers.
Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Piektdien krievu tanki jau atrodas pie Ukrainas Azovas jūras lielākās pilsētas Mariupoles.
NATO augsta ranga amatpersona ceturtdien atzina, ka Krievijas karavīru skaits Ukrainā «krietni pārsniedzis tūkstoti».
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par «zaļajiem cilvēciņiem». Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš sākotnēji noliedza Krievijas līdzdalību, vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.