Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri neformālā sanāksmē, kas notika Milānā, nosodīja Krievijas agresiju pret Ukrainu, aicināja Kremli izbeigt ieroču piegādes teroristiem un izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas, sestdien vēsta vācu raidorganizācija «Deutsche Welle».
«Mēs aicinām Krieviju pārtraukt karadarbību, ieroču, munīcijas un papildspēku piegādes uz konflikta zonu, kā arī izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas,» pavēstīja ES augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.
Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Piektdien krievu tanki jau bija pie Ukrainas Azovas jūras lielākās pilsētas Mariupoles.
NATO augsta ranga amatpersona ceturtdien atzina, ka Krievijas karavīru skaits Ukrainā «krietni pārsniedzis tūkstoti».
Krievijas regulārās armijas karavīri atbalsta krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bandas, cīnās kopā ar tām un to rindās, norādīja amatpersona.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par «zaļajiem cilvēciņiem». Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš sākotnēji noliedza Krievijas līdzdalību, vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.