Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers apstiprinājis, ka nākamnedēļ Velsā notiekošajā NATO samitā ar saviem kolēģiem no Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Dānijas, Nīderlandes un Norvēģijas parakstīs nodomu vēstuli, lai sāktu gatavoties kopīgas militārās vienības izveidi.
«Izmainītā drošības situācijā NATO spējas reaģēt ir jāpastiprina un kopīgas militāras vienības izveide būs konkrēts solis šajā virzienā,» Miksera teikto citēja Igaunijas Aizsardzības ministrijas preses dienests. «Turklāt tā ir ļoti laba iespēja Igaunijai turpināt pastiprināt sadarbību ar Lielbritāniju un citiem sabiedrotajiem, jo mūs vieno ieroču brālība no kopējās militārās operācijas Afganistānas dienvidos, kur situācija bija nokaitēta,» piebilda ministrs.
Kopējo militāro vienību, kas būs ātrās reaģēšanas spēks, veidos bruņotas vienības no septiņām NATO dalībvalstīm, apvienojot sauszemes, gaisa un jūras spēkus. Tā spēs veikt straujas militārās operācijas, lai aizsargātu dalībvalstis, kā arī reaģētu uz dabas katastrofām un humānajām krīzēm, informēja Igaunijas Aizsardzības ministrija.
Lielbritānija, kas nākusi klajā ar ierosinājumu, ir uzaicinājusi Igauniju, Dāniju, Latviju, Lietuvu, Nīderlandi un Norvēģiju - valstis, ar kuru to vieno laba pieredze no agrākām militārajām operācijām - pievienoties.
Miksers sacīja, ka sarunas par tādas vienības izveidi sākušās jau pirms krīzes Ukrainā, tomēr viņš atzina, ka Krievijas agresija nepieciešamību pēc tāda spēka ir tikai saasinājusi. «Pašreizējā drošības situācijā kopīga militārā ekspedīcijas spēka galvenajam mērķim ir jābūt stiprināt savaldīšanas un kolektīvās aizsardzības spējas,» norādījis Igaunijas aizsardzības ministrs.
Viņš piebilda, ka spēka lielums un uzbūve tiks noteikta sarunās rudenī, tādēļ ir pāragri runāt par konkrētiem noteikumiem, ar kuriem Igaunija piedalīsies šajā vienībā.
NATO samits Velsā notiks 4.-5.septembrī.
Jau vēstīts, ka Latvijas premjere Laimdota Straujuma («Vienotība»), kas pašlaik atrodas Briselē, kur notiek Eiropadomes divu dienu samits, ir skopa komentāros par medijos parādījušos informāciju, ka vairākas valstis plāno veidot kopīgu militāru vienību. Viņa neapstiprināja izskanējušo informāciju, vienlaikus sakot, ka ir informēta.
Laikraksts «Financial Times» (FT) raksta, ka Baltijas valstis, kopā ar Lielbritāniju, Dāniju, Nīderlandi un Norvēģiju plāno veidot jaunu kopīgu vienību ātrās reaģēšanas, kā arī regulāru un biežu mācību uzdevumiem, lai palielinātu NATO spējas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
FT norādīja, ka paziņojumu par jaunās vienības izveidi nākamnedēļ Velsā gaidāmajā NATO samitā publiskos Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons.
Laikraksts, atsaucoties uz vienības plānošanas darbos iesaistītām amatpersonām, vēstīja, ka septiņu valstu veidotajā vienībā plānota vismaz 10 tūkstošu karavīru līdzdalība «ar mērķi radīt pilnībā funkcionējošu divīzijas izmēra spēku ātrās reaģēšanas un regulāru, biežu mācību» uzdevumiem. Amatpersonas piebildušas, ka būs iespējas vienību būtiski skaitliski palielināt.
Jaunā kopīgā vienība apvienos gaisa, jūras un sauszemes spēkus, kurus vadīs britu komandieri, bet pārējo valstu ieguldījums būs speciālistu un vienību karavīru rindās. Interesi par piedalīšanos Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Norvēģijas projektā esot paudusi arī Kanāda, liecina FT rīcībā esošā informācija.
Krievijas invāzija Ukrainas Krimas pussalā un bruņota iesaiste konfliktā Ukrainas austrumos ir vairojusi NATO centienus atrast stingru atbildi par veidiem, kā stāties pretī tālākai iespējamai Krievijas agresijai.
Lai gan pastāvīga NATO karavīru izvietošana Austrumeiropā ir izslēgta, jo ar to tiktu pārkāptas vairākas vēsturiskas vienošanās ar Krieviju, alianse ir pastiprinājusi patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā, kā arī rotācijas kārtībā Baltijas valstīs un Polijā tiek izvietoti NATO karavīri, kas piedalās mācībās.
Amatpersonas FT norādījušas, ka Lielbritānijas vadītās vienības detaļas vēl ir jāizstrādā, tomēr, visticamāk, tā ietvers regulāras nozīmīgas mācības Eiropā un citviet.
Tāpat amatpersonas paudušas pārliecību, ka tāda veida kopīga vienība būs spēcīgs diplomātisks instruments attiecību nostiprināšanai ar Austrumeiropas ekonomikām, kā arī prasības dalībvalstīm integrēties vienotas komandas un kontroles struktūras sistēmā varētu mudināt tās izmantot Lielbritānijā ražotu militāro aprīkojumu, kas būtu ieguvums britu ekonomikai.
