Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien pārmetis Eiropai, ka tā ignorē Ukrainas armijas «tiešos uzbrukumus» civiliedzīvotājiem valsts austrumos.
Putins: Eiropa ignorē Ukrainas uzbrukumus civiliedzīvotājiem (159)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ukrainas armija «tieši mērķē savu uguni pret dzīvojamajiem rajoniem» un «diemžēl daudzas valstis, tostarp Eiropa, izvēlas to nemanīt», paziņoja Putins.
Austrumukrainas prokremlisko kaujinieku operācijas Putins raksturoja kā civiliedzīvotāju aizsardzību.
«Nemiernieku spēku mērķis ir atstumt atpakaļ [Ukrainas] bruņotos spēkus un artilēriju, lai viņi nevarētu apšaudīt dzīvojamo namu rajonus,» paziņoja Putins.
Tikmēr Kijeva norāda, ka teroristi apzināti ierīko savas pozīcijas dzīvojamajos rajonos un sociālās infrastruktūras objektos, kā arī izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo vairogu.
Pēdējo dienu laikā prezidents atkārtoti aicinājis Kijevu uz sarunām ar kaujiniekiem, lai panāktu krīzes risinājumu.
Pirmdien Minskā notiek Kijevas, Maskavas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvju sarunas par krīzi Ukrainā.
Atbilstoši Krievijas mediju ziņām tajās piedalās arī Austrumukrainas prokremlisko kaujinieku pārstāvji.
Putins pauda viedokli, ka tagad «sāksies ļoti nopietns process, tiešu sarunu process».
«Mēs strādājām pie tā ilgu laiku un vienojāmies par to ar [Ukrainas prezidentu] Petro Porošenko, un (..) tagad šie kontakti sākas,» viņš piebilda. Sīkākus paskaidrojumus Putins gan nesniedza.
Krievijas prezidents arī mudināja Eiropas Savienību (ES) saglabāt «veselo saprātu» un neturpināt abpusēji kaitīgās sankcijas.
«Es ceru, ka veselais saprāts uzvarēs, ka mēs strādāsim kopā normāli un ka mēs un mūsu partneri nenodarīsim kaitējumu, viens otru dunkājot,» Krievijas ziņu aģentūras citē apgalvojumus, kurus Putins izteicis vizītē Jakutskā.
Nule kā notikušajā ES samitā dalībvalstu līderi uzdevuši Eiropas Komisijai nedēļas laikā sagatavot pret Krieviju jaunas sankcijas, svētdien paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Krievijas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka reaģēs ar pretpasākumiem, ja Maskavai tiks noteiktas jaunas sankcijas. Pagājušajā mēnesī Krievija aizliedza teju visu ES un ASV pārtikas importu.
Tomēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien sacīja, ka Krievija «neaizcirtīs durvis» tirdzniecībai ar Rietumiem un neizstāsies no Pasaules Tirdzniecības organizācijas.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Piektdien krievu tanki jau bija pie Ukrainas Azovas jūras lielākās pilsētas Mariupoles.
Krievu tanki šobrīd piedalās kaujās pie Luhanskas, vēsta mediji.
Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.