Baltijas valstis baidās, ka Krievija pēc agresijas Ukrainā var savu uzmanību koncentrēt uz Baltijas krievu kopienām, otrdien atzinis britu laikraksts «Financial Times».
«Financial Times»: Baltijas valstis baidās no Kremļa draudiem (60)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Politikas veidotājus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nekas nenodarbina vairāk par bailēm, ka Krievija pēc politiskā un militārā iebrukuma Ukrainā rīkos iebiedēšanas kampaņu pret trim Baltijas valstīm,» norāda laikraksts.
«Ja Kremlis izšķirsies tā rīkoties, tas savu rīcību aizstāvēs - vismaz attiecībā uz Igauniju un Latviju -, apgalvojot, ka to lielās krievu kopienas cieš cilvēktiesību pārkāpumu, arī lingvistiskās diskriminācijas, rezultātā.»
Tuvāk pievēršoties situācijai Igaunijā, laikraksts norāda, ka 50 padomju varas gados Igaunijā uz dzīvi ieradušies daudzi krievi, kas tur tikuši nodarbināti kā fabriku strādnieki, militārais personāls, miliči un kompartijas administratori, un «līdz 80.gadu beigām viņi veidoja trešo daļu iedzīvotāju kopskaita».
«Tāpat kā Latvija, arī Igaunija atteicās automātiski piešķirt pilsonību šiem imigrantiem un viņu pēcnācējiem, bet turēja durvis atvērtas, ja viņi izrādīja vēlmi integrēties, cita starpā nokārtojot valodas eksāmenu,» skaidro «Financial Times».
«Kopš neatkarības [atgūšanas] un it īpaši kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Igaunijas krievvalodīgo jaunākā paaudze faktiski ir attīstījusi atšķirīgu Baltijas krievu identitāti. Tas nozīmē - ja [Kremlis] viņus liks mierā, lielais vairākums būs lojāli Igaunijas valstij,» norāda laikraksts, vienlaikus atzīstot - to, «vai Krievija liks viņus mierā, vēl tikai nāksies pieredzēt».