Reālākais scenārijs, kā palīdzēt Igaunijas specdienesta KAPO virsniekam Estonam Kohveram atgriezties Igaunijā, pēc viņa advokāta domām, būtu apmaiņa pret kādu no trīs Igaunijas cietumos ieslodzītajiem Krievijas spiegiem - Hermanu Simmu, Viktoru Dresenu un Vladimiru Veitmanu. Par Kohvera negaidīto nokļūšanu Maskavas Ļefortovas cietumā gan joprojām ir pretrunīgas versijas.
Par Igaunijas specdienesta KAPO virsnieka Estona Kohvera negaidīto nokļūšanu Maskavas Ļefortovas cietumā ir pretrunīgas versijas. Igaunija uzstāj, ka Krievija NATO teritorijā ar varu nolaupījusi priekšzīmīgu virsnieku, savukārt Lrievija paziņo, ka Pleskavas apgabalā atradusi spiegu. Ir cilvēki, kas uzskata, ka Kohvers īstenojis pārgalvīgu specoperāciju, bez uzraudzības atstājot NATO robežu ar Krieviju, kas beigusies ar izgāšanos. Lai kā būtu noticis, Igaunijas viens no pieredzējušākajiem drošībniekiem savas dienas tagad pavada Maskavas Ļefortovas īslaicīgas aizturēšanas izolatorā un viņam draud 20 gadu cietumsods.
5.septembrī pirms deviņiem no rīta Igaunijas drošībnieks Kohvars kopā ar dažiem kolēģiem devās uz robežu. Viņi devās uzdevumā un robežsargi robežu tai brīdī neapsargāja - kameras, ar kurām robežsargi novēro robežu, pēc KAPO lūguma šajā rītā bijušas izslēgtas. Tāpēc arī nav dokumentālu pierādījumu, vai Kohvers ar savu kontaktpersonu palika Igaunijas pusē, vai tomēr aizgāja uz Pleskavas apgabalu. KAPO šī bija svarīga operācija.
Igaunijas Iekšējā Drošības dienesta preses sekretārs Harijs Pūseps norāda, ka nevar komentēt to, ko Kohvers tur īsti darījis, taču atzina, ka pieņēmums par to, ka viņš devies satikt kādu no Krievijas puses, kas bijis Krievijas pilsonis, ir loģisks.
Kohvers devies uz tikšanos ar svarīgu informācijas avotu no Krievijas
Kā vēsta «Nekā personīga», KAPO virsnieks Kohvers esot devies uz tikšanos ar svarīgu informācijas avotu no Krievijas. Līdzi bijis diktofons, lai sarunu ierakstītu. Savam avotam Kohvers visticamāk uzticējās - tas varētu būt bijis cilvēks, kurš, pārkāpjot Krievijas likumus, bija gatavs sniegt Igaunijai svarīgas ziņas, taču, iespējams, par to pieprasīja samaksu. Uz tikšanos Kohvers ieradās ar 5000 eiro skaidrā naudā.
Igaunijas Drošības dienests apstiprina, ka Kohveram līdzi bija ierocis, dienesta nauda un ierakstu aparatūra, lai viņš varētu darīt savu darbu. Kohveram līdzi bija atbalsta komanda, tomēr satikt savu avotu viņš gāja viens un kolēģi palika gabaliņu tālāk. No viņu vārdiem arī kļuva zināms, ka sākušas sprāgt dūmu un trokšņu granātas. Brīdi vēlāk jau Kohvers bija pazudis.
Nav skaidrs, kurā robežas pusē Kohvers sagūstīts
No KAPO pirmajiem paziņojumiem varēja saprast, ka spridzināšana sarīkota Igaunijā, bet tagad dienests par to vairs nav tik drošs. Igaunijas Iekšējā Drošības dienesta preses sekretārs H.Pūseps norāda, ka «Uz šo brīdi mēs varam teikt, ka eksplozijas bija tā kā tuvumā... Es nebūtu pārliecināts par sprādzienu vietu, tās bija uz robežas līnijas apkārtnē. Tik daudz es varētu teikt.» Viņš norāda, ka ir atrasti pierādījumi tam, ka lietotas sprāgstošas ierīces, taču uz jautājumu, vai tie atrasti Igaunijas pusē, atbild: «Apkārtnē».
Pēc notikušā Krievijas un Igaunijas valdības izplatīja pretējas ziņas. Igaunija ziņoja, ka Kohvers ir nolaupīts un ar varu aizvests uz Krieviju. FSB apgalvoja, ka apcietinājusi Igaunijas spiegu Kohveru, kā pierādījumus uzrādot ieroci, naudu un spiegošanas aparatūru. Jau nākamajā dienā Maskavas tiesa Kohveru uz diviem mēnešiem ievietoja Ļefortovas īslaicīgas aizturēšanas izolatorā. Vēl divas dienas vēlāk prokuratūra izvirzīja apsūdzību spiegošanā.
Krievija jau iepriekš Kohveram pārmetusi «bezkaunīgu vervēšanu»
Pleskavas apgabala FSB pārvaldes direktors Georgijs Dračevs 2011.gadā nāca klajā ar paziņojumu, ka Igaunijas KAPO darbinieks Kohvers, Tartu pārvaldes priekšnieks Janeks Jarve un vēl trīs drošībnieki kļuvuši īpaši nekaunīgi, vervējot aģentus Krievijā. Viņi esot piespieduši kādu Krievijas pilsoni novietot ar kameru aprīkotu automašīnu pie Pleskavas FSB pārvaldes durvīm. Šim cilvēkam esot piedraudēts, ka atteikuma gadījumā viņš nevarēs apciemot savus slimos vecākus Tallinā. Kohvers ar kolēģiem esot arī savervējuši kādu robežsargu un vietējo iedzīvotāju ziņu vākšanai par Pleskavas divīziju, taču KAPO šīs ziņas noliedz - Kohvera uzdevums esot bijis apkarot nelegālu ieroču apriti un korupciju muitā.
«Estons Kohvers nav spiegs. Viņš ir drošības dienesta virsnieks, kuram ir darīšana ar organizēto noziedzību pāri robežām. Ir ļoti liela starpība,» uzsver H. Pūseps. Dažreiz gan, īpaši Krievijā, organizētā noziedzība un specdienesti varot sadarboties - viņiem varot būt sadarbība vai arī izeja vienam pie otra.
Krievija varētu Kohveru izmantot, lai uzzinātu Igaunijas noslēpumus
Igaunijas slepenpolicija KAPO nodarbojas gan ar izlūkošanu, gan pretizlūkošanu, gan iekšējo drošību un vēl korupcijas apkarošanu. To, ko Latvijā dara SAB, Drošības policija un KNAB. Tās ilggadējais darbinieks Estons Kohvers strādā kopš 1991.gada un lieliski pārzināja gan sistēmu, gan iestādes noslēpumus. Tādēļ viņa nokļūšana FSB nagos ir drauds visai Igaunijas drošībai.
Slavens Krievijas opozicionārs Marks Feigins nu ir kļuvis par Kohvera advokātu. Viņš pieļauj, ka FSB varētu mēģināt, izmantojot situāciju, izvilināt ziņas no arestētā igauņu drošībnieka. «Protams, Krievijas izmeklētājiem gribētos, lai viņš atzītu savu vainu, paziņotu kaut kādas svarīgas ziņas publiski. Bet es nedomāju, ka tas notiks, jo pārāk skaļš skandāls, saprotiet. Bet tas ir šķērslis. Specdienestiem tas ir slikts fons kaut kāda veida darbībām,» norāda M.Feigins.
Advokāts cer - jo skaļāka būs lieta, jo lielākas iespējas Krievijas varasiestādes piespiest vienoties ar Igauniju par Kohvera atgriešanu. Kā reālāko scenāriju advokāts min apmaiņu. Igaunijai ir, ko Krievijai piedāvāt - tie ir trīs Igaunijas cietumos ieslodzītie Krievijas spiegi Hermans Simms, Viktors Dresens un Vladimirs Veitmans.
«Godīgi sakot, vienīgo ceļu es redzu apmaiņu vai kaut kādas vienošanās starp specdienestiem. Tas būtu loģiski un pareizi. Mūsu uzdevums, aizstāvības uzdevums ir veicināt tieši šādu situāciju. Ir jāceļ starptautisks skandāls, jo, ja izrādīsies, ka Kohvera kungs ir nolaupīts no Igaunijas teritorijas, tad tas būs ļoti nepatīkams incidents, ļoti nepatīkams,» uzsver advokāts.
Kohvera lielākā problēma šobrīd ir pierādīt, ka viņš nav pārkāpis valsts robežu, jo incidenta laikā robežsardzes kameras nestrādāja. Igaunijas policija publicējusi videomatetriālu par igauņu un krievu robežsargu tikšanos pēc incidenta. Tikšanās laikā abas puses vienojušās, ka robežas pārkāpums bijis, tomēr protokolā nav skaidri ierakstīts, ka kādi cilvēki no Krievijas būtu aizveduši prom igauni.
Kohvers, iespējams, iesaistījies pārgalvīgā operācijā
Bijušais specvienības OMEGA komandieris Juris Grabovskis uzskata, ka Kohvers varēja nokļūt Krievijā, arī nejauši nomaldoties. Kad vēl nebija Šengena zonas, Grabovskis ar specvienību reiz tā iekļuvuši Igaunijā. Uz robežas nav sēta vai grāvis ar robežstabiem. Tāpat tagad izskatās Igaunijas – Krievijas robeža.
Grabovskis Igaunijas KAPO īstenoto operāciju pie robežas raksturo kā pārgalvīgu. Neesot bijis droša pieseguma, nav izvērtēti riski un nav pietiekami novērota Krievijas teritorija. To bijis iespējams izdarīt ar Latvijas un Igaunijas dienestu rīcībā esošajiem siltuma detektoriem. Ja tie būtu izmantoti, kļūtu skaidrs, ka robežas otrā pusē ir vairāk cilvēku, nekā nepieciešams konfidenciālai sarunai.
Līdzīgas operācijas Krievijas pierobežā KAPO esot rīkojis regulāri. Šis incidents noticis 15 kilometrus no Latvijas robežas. Mūsu robežsargi noliedz, ka būtu ļāvuši citiem dienestiem traucēt savu darbu - to neļaujot likums.