Zviedrijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās ir uzvarējusi sociāldemokrātu vadītā kreisā opozīcija, sakaujot labēji centrisko valdību, bet nepieredzēti lielus panākumus guvusi arī pret imigrāciju vērsta galēji labējā partija.
Zviedrijas parlamenta vēlēšanās uzvar kreisā opozīcija (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc balsu saskaitīšanas 99,9% vēlēšanu iecirkņu opozīcijas koalīcija, kurā ir Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (SAP), bijušo komunistu veidotā Kreiso partija un Zaļo partija, ir ieguvusi 43,7% balsu.
Premjerministra Fredrika Reinfelta labēji centriskā koalīcija, kuras sastāvā ir viņa Mērenā koalīcijas partija, Liberāļu tautas partija, Centra partija un partija «Kristīgie demokrāti», ir ieguvusi 39,3% balsu.
Pret imigrāciju noskaņotā galēji labējā partija «Zviedrijas demokrāti» ir ieguvusi 12,9% balsu, kļūstot par trešo lielāko partiju parlamentā.
Iepriekšējās vēlēšanās 2010.gadā šī partija iekļuva parlamentā ar 5,7% balsu.
57 gadus vecais sociāldemokrātu līderis Stefans Lefvens, kurš ir bijušais metālrūpniecības arodbiedrības «IG Metall» līderis bez pieredzes parlamenta vai augsta ranga valdības darbā, paziņoja, ka ir gatavs veidot valdību kopā ar Kreiso partiju un zaļajiem.
«Esmu gatavs sākt pētīt iespējas jaunas valdības izveidošanā Zviedrijai,» Lefvens paziņoja, Stokholmā uzrunājot savus atbalstītājus.
49 gadus vecais Reinfelts, kurš premjera amatā bijis kopš 2006.gada, atzina savu sakāvi un paziņoja, ka pirmdien iesniegs atlūgumu.
«Mums neizdevās,» Reinfelts paziņoja saviem piekritējiem Stokholmā, kad balsu skaitīšana bija gandrīz pabeigta.
«Zviedrijas demokrāti» ir palielinājuši savu mandātu skaitu parlamentā no 20 līdz 49. 35 gadus vecais «Zviedrijas demokrātu» līderis Džimijs Okesons paziņoja, ka jaunās valdības veidotāji nevarēs ignorēt viņa partiju.
Lefvens tomēr paziņoja, ka nesadarbosies ar «Zviedrijas demokrātiem», pat ja šī partija ieguvusi labāku rezultātu nekā iepriekš.
Sociāldemokrātu koalīcija ar zaļajiem un Kreiso partiju varētu būt nestabila, jo starp šīm partijām valda nesaskaņas tādos būtiskos jautājumos kā enerģētika, aizsardzība, privātā sektora iesaiste labklājībā un nepieciešamība atcelt labēji centriskās koalīcijas īstenotās liberālās reformas.
Parlamenta vēlēšanas Zviedrijā notiek vienā kārtā, kur pēc reģionāla principa veidotiem sarakstiem ir jāpārvar 4% vēlētāju atbalsta slieksnis, lai iekļūtu parlamentā. Svētdien šo slieksni pārvarēja visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas.
Zviedrijas vienpalātas parlamentā Riksdāgā ir 349 deputāti, kurus ievēl uz četru gadu termiņu.