Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien, balstoties ar Krieviju noslēgtajā pamiera plānā, atsevišķiem valsts austrumu apgabaliem piedāvāja uz trim gadiem ierobežotas pašpārvaldes tiesības. Porošenko grasās otrdien oficiāli iesniegt šos priekšlikumus parlamentā.
Porošenko vadošajiem parlamenta deputātiem sacījis, ka šādu tiesību piešķiršana būtu daļa no plašākas vienošanās ar prokremliskajiem kaujiniekiem, teikts publikācijā prezidenta mājaslapā.
Likumprojektā paredzēts, ka
Luhanskas un Doņeckas apgabalos krievu valodu varēs lietot valsts institūcijās, bet 9.novembrī tur notiks vietējo varasiestāžu vēlēšanas,
vēsta mediji.
Likumprojektā arī paredzēts «stiprināt labas kaimiņattiecības» vietējo varasiestāžu un Krievijas struktūru starpā.
Porošenko atbilstoši miera līgumam, kas 5.septembrī tika panākts ar Krieviju un tās atbalstītajiem kaujiniekiem, iepriekš solījis plašākas autonomijas tiesības atsevišķiem Donbasa rajoniem.
Viņš pirmdien mudināja parlamenta frakciju līderus atbalstīt bez kavēšanās viņa pūliņus, lai panāktu atrisinājumu Austrumukrainas konfliktam.
Porošenko sacīja, ka viņa ierosinājumi garantē «mūsu valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti un neatkarību».
Trīs ierobežotas pašpārvaldes gadi ļaus Porošenko valdībai iespēju veikt «dziļu decentralizāciju, kas būs atbilstošu konstitūcijas izmaiņu temats», teikts paziņojumā viņa mājaslapā.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.
5.septembrī Minskā sarunās, kurās piedalījās Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kā arī prokremlisko kaujinieku delegāti, tika parakstīta pamiera vienošanās, kas paredz ugunspārtraukšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
