Maskavas atbalstītie teroristi un Krievijas armijas spēki turpina aktīvi darboties konflikta zonā un koncentrē spēkus pie Lisičanskas un Debaļceves, otrdien paziņojis organizācijas «Informatīvā pretestība» koordinators Dmitro Timčuks. Pie Lisičanskas un Debaļceves tiek savilkti dzīvie spēki, ieroči un bruņutehnika, savā «Facebook» lapā paziņojis Timčuks.
Krievijas spēki arī turpina apšaudīt Ukrainas karavīrus un aktivizējuši savu diversantu un izlūkošanas vienību.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.
5.septembrī Minskā sarunās, kurās piedalījās Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kā arī prokremlisko kaujinieku delegāti, tika parakstīta pamiera vienošanās, kas paredz ugunspārtraukšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.
Ukrainas parlaments skatīs likumprojektus par īpašu statusu austrumu rajoniem
Ukrainas Augstākā rada (parlaments) otrdien izskatīs likumprojektus par īpaša statusa piešķiršanu dažiem Doņeckas un Luganskas apgabalu rajoniem, kurus ieņēmuši promaskaviskie separātisti, un par nelikumīgo bruņoto formējumu dalībnieku amnestiju.
Likumprojekts par īpašo statusu, kuru parlamentam iesniedza Ukrainas prezidents Petro Porošenko, ir daļa no 5.septembrī parakstītā miera plāna, kura mērķis ir izbeigt asiņaino konfliktu valsts austrumos.
Porošenko otrdienas rītā ieradās parlamentā. Viņš būs klāt, kad parlaments izskatīs Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) asociācijas vienošanās ratifikācijas jautājumu, kā arī minētos likumprojektus par īpašo statusu un amnestiju.
Iepriekš bija ziņots, ka šos likumprojektus parlaments izskatīs aizklātā režīmā līdz dienas vidum, kad ir paredzēta asociācijas vienošanās ratifikācija. Tomēr parlaments otrdienas rītā neatbalstīja plenārsēdes rīkošanu aizklātā režīmā, paziņoja deputāts no partijas «Tēvzeme» frakcijas Sergejs Vlasenko.
Saskaņā ar informāciju parlamenta interneta vietnē par aizklātas sēdes rīkošanu nobalsoja 121 deputāts, 17 balsoja pret, viens atturējās un 204 nepiedalījās balsošanā.