Skotijā ceturtdien notiek neatkarības referendums, kura joprojām neskaidrais iznākums satrauc ne tikai pašus skotus un Londonu, bet arī citas Eiropas valstis. Daudzas valstis uz to raugās bažīgi, uztraucoties, ka šis process varētu radīt bīstamu precedentu. Kā nekā separātisma idejas laiku pa laikam izskan teju katrā Eiropas valstī.
Skoti šodien lemj, vai atdalīsies no Lielbritānijas (131)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau vairākas nedēļas Skotijā valdījusi vispārēja apsēstība ar gaidāmo balsojumu. Automašīnu bamperus, ceļa zīmes un pat suvenīru tirgotavās pieejamās krūzītes rotā uzlīmes, kas vēstī vai nu «Jā» neatkarībai, vai arī - «Nē, paldies».
Ļaudis krāso matus zili-baltajās Skotijas karoga krāsās, dzied tautas dziesmas un dala skrejlapas.
Visas iespējamās vietas klāj abu nometņu kampaņas plakāti.
Neatkarības atbalstītājiem balsojums ir iespēja nācijai doties tālāk pašai pa savu ceļu, atbrīvojoties no Vestminsterā mītošās politiskās elites.
Unionistiem tas ir muļķīgs populistu lēmums, kas sagraus divu nāciju dzīvi uz nākamajām paaudzēm.
Izredzes abām pusēm - līdzvērtīgas
Abu nometņu izredzes faktiski ir līdzvērtīgas, un sabiedriskās domas pētnieki atzīst, ka referenduma iznākums var nest uzvaru gan neatkarības atbalstītājiem, gan tās pretiniekiem, lai gan unionistu pārsvars pēdējās dienās ir atkal nedaudz pieaudzis.
Referenduma iznākums atstās ietekmi arī uz citiem reģioniem Eiropas Savienībā (ES), kas alkst pēc valstiskās neatkarības, piemēram, uz Kataloniju Spānijā un Flandriju Beļģijā.
Skotija radīs precedentu arī tam, kā Brisele izturēsies pret teritorijām, kas atšķeļas no kādas ES dalībvalsts.
Faktiska izstāšanās no ES un NATO
Ja Skotijas vēlētāju vairākums nobalsos par neatkarību, tas ne tikai izmainīs Lielbritānijas karti, bet arī nozīmēs Skotijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un NATO. Atdaloties no Lielbritānijas, Skotijai vajadzēs pieteikties jaunai uzņemšanai, ir paziņojuši abu organizāciju pārstāvji.
Īpaši ilga un sarežģīta būtu Skotijas atkārtota iestāšanās ES, jo citas valstis nevēlētos saglabāt Lielbritānijai piešķirtās privilēģijas, kas dod iespēju neieviest eiro un neiestāties Šengenas zonā.
Sarežģīta situācija rastos arī ar NATO, jo pašreizējā Skotijas valdība vēlas, lai neatkarīga Skotija kļūtu par no kodolieročiem brīvu teritoriju. Tas radītu lielas stratēģiskas un operacionālas grūtības, pat, ja izdotos panākt pārejas periodu. Šādā situācijā vajadzētu atrast jaunu ostu četrām Lielbritānijas karaflotes zemūdenēm, kas apbruņotas ar «Trident» kodolraķetēm un šobrīd bāzējas Klaidas upē Skotijā.
Tas «apdraud NATO sabiedroto kolektīvo aizsardzību un savaldīšanas stratēģiju,» paziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Ministrija arī norādīja, ka Skotijas vēlme atbrīvoties no kodolieročiem varētu kļūt par «nozīmīgu» šķērsli, lai iestātos NATO.
Neprognozējams efekts
Arī situācija, kad Rietumeiropā parādās jauna valsts ar pieciem miljoniem iedzīvotāju, varētu radīt sociālos un politiskos spēkus, kuru sekas būtu neiespējami paredzēt. Ņemot vērā britu balsošanas paradumus, politiskās grupas Anglijā, Velsā un Ziemelīrijā, kuras atbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, kļūtu proporcionāli spēcīgākas Lielbritānijas parlamentā.
Skotijas zaudēšana arī vājinātu Lielbritānijas ietekmi Eiropas Savienībā.
Šobrīd Lielbritānija kopā ar Vāciju un Franciju ir viena no trīs vadošajām ES valstīm. Bez Skotijas tā noslīdētu uz ceturto pozīciju aiz Itālijas.
Tas nozīmētu mazāk Lielbritānijas deputātu Eiropas Parlamentā, kā arī mazāku ietekmi Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, kas balstās uz iedzīvotāju skaitu.
Tam būtu nozīmīgas politiskas sekas. Mazākai Lielbritānijai būtu grūtāk iestāties par savu Eiropas Savienības versiju, kas vairāk uzsver brīvo tirgu, ne politisko savienību.
Pēc NATO un ES noteikumiem, jebkura valsts varētu noraidīt Skotijas pieteikumu iestājai. Dažām valstīm varētu būt politiski motīvi to darīt. Piemēram Spānija varētu izvēlēties šadā veidā brīdināt uz neatkarību vērstos katalāņus.
Balsot varēs jau no 16 gadu vecuma
Ikvienai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu un pastāvīgi dzīvo Skotijā, neatkarīgi no tās pilsonības būs dota iespēja atbildēt uz jautājumu: «Vai Skotijai jākļūst par neatkarīgu valsti?»
Tomēr vairāki ārvalstu studenti un kāds angļu veikalnieks sarunā ar tīmekļa izdevumu «EUobserver» atzina, ka balsošanā nepiedalīsies, jo tā ir «skotu darīšana».
Tajā pašā laikā 50 gadus vecais grāmatvedis Deivids Vorens, kas savulaik mitis Trinidadā, bet pēdējos 20 gadus dzīvo Edinburgā, sacīja, ka balsos par neatkarību, «jo vēlos, lai Skotija piedzīvo to, ko mana dzimtene piedzīvoja 1962.gadā, kad tā kļuva neatkarīga no Apvienotās Karalistes».
Cilvēki baidās no neziņas
Savukārt Alfrēds P., kāds 47 gadus vecs gāzes inženieris no Dandī, paziņoja, ka noteikti teiks neatkarībai «nē, milzīgu nē», jo viņš baidās no tā, ko var izdarīt nacionālistu valdība Aleksa Salmonda vadībā. «Nevēlos, lai mana valsts pārvērstos par diktatūru, par vēl vienu Zimbabvi,» uzsvēra Alfrēds.
Kā intervijā «EUobserver» atzina Edinburgā dzīvojošais politikas zinātnieks Toms Galahers, kas 2009.gadā laida klajā grāmatu par skotu nacionālismu «The illusion of freedom» («Brīvības ilūzija»), tolaik viņš neesot domājis, ka «polarizācija Skotijā un nesaskaņas pārējā Apvienotajā Karalistē tik strauji intensificēsies».
Šķelšanās sabiedrībā
Taču televīzijas debatēs ar unionistu kampaņas vadītāju Elisteru Dārlingu Salmonds mierināja, ka pēc tam, kad neatkarības atbalstītāji referendumā gūs «ievērojamu vairākumu», šķelšanās sabiedrībā beigsies.
«Ja mēs uzvarēsim, nebūs vairs «Jā» kampaņas un «Nē» kampaņas - būs «Skotijas komanda«,» sarunā ar britu raidorganizāciju BBC svētdien uzsvēra Skotu Nacionālistu partijas (SNP) līderis.
Savukārt Dārlings brīdināja, ka gadījumā,
ja skoti nobalsos par neatkarību, «atpakaļceļa nebūs» un ka 307 gadus ilgās ūnijas saraušana radīs «risku darbavietām, pensiju finansēšanai un veselības aprūpei, neskaidrību par valūtu».
Tikmēr Londona apsolījusi Skotijai vēl vairāk paplašināt tās reģionālās valdības pilnvaras, ja skoti nobalsos par Lielbritānijas vienotības saglabāšanu.
Pat neatkarībā vēlas saglabāt britu mārciņu un karalieni
Vērotājiem no malas var šķist dīvaini, ka Skotijas neatkarības atbalstītāji pēc aiziešanas no Apvienotās Karalistes tomēr vēlas saglabāt gan Lielbritānijas karalieni, gan britu mārciņu.
«Tā ir «vieglā» neatkarība, diētiskā versija, un tā ir Skotu Nacionālās partijas apzināta izvēle,» atzīst Edinburgas universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Deniels Kenīlijs.
Viņš norāda, ka SNP atbalstītā neatkarības ideja desmitgadēm ilgi spējusi pārliecināt tikai 35% elektorāta. Tāpēc, cenšoties piesaistīt arī svārstīgos, Salmods apsolījis saglabāt mārciņu, karalieni un ciešu sadarbību ar britu armiju.
Savukārt pret ES skoti neizturas tik noraidoši kā pārējie briti, jo viņi guvuši lielu labumu no lauksaimniecības subsīdijām un strukturālo fondu līdzekļiem, uzsver Kenīlijs. «Lielākie politiskie spēki Skotijā - SNP un leiboristi - ir daudz mazāki eiroskeptiķi nekā konservatīvie,» atzīst politikas zinātnieks.
Nemierā nevis ar ES, bet attiecībām ar Londonu
Skotijā vislielāko neapmierinātību izsauc attiecības ar Londonu, nevis Briseli, un var vilkt zināmas paralēles starp Salmonda centieniem atgūt Vestminsterai atdotās pilnvaras vai arī atdalīties no Lielbritānijas, un Apvienotās Karalistes premjerministra Deivida Kemerona pašreizējām prasībām «repatriēt» Briselei nodotās pilnvaras, pretējā gadījumā draudot atstāt ES.
Liela daļa referenduma kampaņas bija veltīta Skotijas šelfā esošajām naftas un dabasgāzes rezervēm,
kā arī neatkarīgās Skotijas iespējām saglabāt vai pat palielināt pašreizējos sociālos izdevumus un bezmaksas izglītības sistēmu.
Salmonds sola, ka 18 mēnešus ilgajā «netraucētajā» pārejas periodā viņš spēs vienoties gan par atdalīšanās nosacījumiem ar Londonu, gan par turpmāko dalību ES ar Briseli.
Atdalīšanās gadījumā ES sastāvā varētu saglabāt pagaidu līgums
Tomēr sarunas par dalību ES, domājams, nebūs iespējams pabeigt tik straujā tempā, un tāpēc, visticamāk, nāksies vienoties par vēl vienu pagaidu līgumu, kas varētu būt spēkā līdz 2020.gadam, un šajā periodā Skotiju ES joprojām pārstāvētu Lielbritānija.
Tomēr Londona pārejas periodā varētu apcirpt subsīdijas, kuras tā ik gadu pārskaita Edinburgai, bet neskaidrība par tiesisko statusu un valūtu varētu aizbiedēt investorus.
Atdalīšanās ekonomiskās sekas
Tomēr ārvalstu ekonomisti nav vienisprātis par Skotijas neatkarības iespējamajām sekām.
Džozefs Štiglics iebildis Nobela prēmijas laureāta Pola Krugmana nesenajiem apgalvojumiem, ka neatkarīgo Skotiju sagaida «milzīgi riski», no kuriem vēlētājiem nāktos «ļoti baidīties».
Štiglics piekrīt, ka pastāv riski gadījumā, ja skoti nobalsos par neatkarību, taču norādījis, ka Skotijas riski, paliekot tādas Lielbritānijas sastāvā, kas aiziet no ES, ir «ievērojami lielāki».
Tajā pašā laikā Kenīlijs prognozē, ka neatkarīgi no referenduma iznākuma Skotijas sabiedriskās finanses priekšā gaida «drūmi laiki».
«Ja mēs nobalsosim «Nē», Skotijas budžetu, turpinoties taupībai, apcirps Apvienotās Karalistes valdība. Ja mēs nobalsosim «Jā», neatkarīgajai Skotijai, domājams, nāksies celt nodokļus vai samazināt izdevumus tikai tāpēc, lai sabalansētu bilanci,» brīdina Edinburgas universitātes pasniedzējs.
Balsot varēs līdz vēlam vakaram
Vēlēšanu iecirkņi ceturtdien durvis vērs plkst.7.00 (plkst.9.00 pēc Latvijas laika), un balsošana ilgs līdz plkst.22.00.
Atšķirībā no Lielbritānijas vispārējām vēlēšanām nekādi nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti netiks publicēti, un galīgie balsošanas rezultāti, vismaz teorētiski, kļūs zināmi piektdien ap plkst.7 (ap plkst.9 pēc Latvijas laika).
Balsis sāks skaitīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas 32 pašvaldību padomju teritorijās, bet pēc tam skaitīšanas rezultāti tiks apkopoti Edinburgas Karaliskajā Hailendas izstāžu centrā.
Plānots, ka pirmie balsu skaitīšanas rezultāti sāks ienākt piektdien ap plkst.2 no mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem.
Taču balsošanas rezultāti Aberdīnā, Glāzgovā un Edinburgā taps zināmi starp plkst.5 un 6.
Kad saskaņā ar balsu skaitīšanas rezultātiem viena no nometnēm būs ieguvusi matemātisku vairākumu, balsu skaitīšanas komisijas vadītājs kāps uz Hailendas izstāžu centra skatuves, lai paziņotu referenduma galīgos rezultātus.
Lai mainītu balsojuma iznākumu, pietiks pat ar vienu pašu balsi.
Tomēr Skotijas Vēlēšanu vadības pārvalde brīdinājusi, ka balsu skaitīšana var aizkavēties, piemēram, sliktu laikapstākļu dēļ.
Aizkavēties var arī pati balsošana, jo šoreiz dalībai referendumā reģistrējušies 97% balsstiesīgo, un tāpēc tiek prognozēta ļoti augsta vēlētāju aktivitāte. Salīdzinājumam, 2010.gadā notikušajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās pie balsošanas urnām Skotijā devās tikai 64% balsstiesīgo.