Ukrainas prezidents Pertro Porošenko ceturtdien Vašingtonā uzstājās ASV Kongresa priekšā un pauda, ka vienīgie, kas cenšas nepieļaut «pagājušajā gadsimta atkārtošanās murgus un jaunu auksto karu», ir nepienācīgi apbruņoti jaunieši Ukrainas armijā. Viņš brīdināja, ka Krievija turpinās sagrābt jaunas teritorijas Eiropā, un pauda pārmetumus Vašingtonai, ka tā Ukrainu nav apgādājusi ar ieročiem.
ASV, Francija, Lielbritānija, Ķīna un Krievija nav nodrošinājušas, ka tiek ievērots 1994.gada memorands, kas garantē Ukrainas teritoriālo integritāti, uzrunājot ASV likumdevēju sapulces abas palātas, sacīja prezidents.
«Ukraina, kas atteicās no trešā lielākā kodolarsenāla, saņēma dūrienu mugurā
no vienas valsts, kas sniedza tai šīs garantijas,» sacīja Porošenko.
«Realitātē tas, ko mēs dabūjām no Krievijas, bija aneksija un karš, kas Ukrainu ir novedis līdz izdzīvošanas slieksnim.»
«Segas un nakts redzamības iekārtas arī ir svarīgas. Bet nevar uzvarēt karu ar segām,» norādīja prezidents. «Tāpat kā Izraēlai, arī Ukrainai ir tiesības aizsargāt savu teritoriju.»
Ukraina atrodas «priekšējā frontē» pret valsts sponsorēto terorismu, pēc tam kad «Krievijas algotņu izšauta Krievijas raķete» jūlijā notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu.
Tad, kad Krievija anektēja Krimu, Maskava skaidroja, ka tai ir jāaizsargā krievvalodīgie iedzīvotāji.
Porošenko savai auditorijai atgādināja, ka Moldovā, Gruzijā, Kazahstānā, Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā un pat Vācijā ir etniskie krievi un krievvalodīgie.
Vienīgie, kas cenšas nepieļaut «pagājušajā gadsimta atkārtošanās murgus un jaunu auksto karu», ir nepienācīgi apbruņoti jaunieši Ukrainas armijā,
norādīja Porošenko.
«Karš, kuru šie jaunieši šodien izcīna, nav tikai Ukrainas karš. Tas arī ir Eiropas un Amerikas karš,» viņš uzsvēra.
Konflikts Austrumukrainā un Krimas sagrābšana apdraud globālo kodolieroču neizplatīšanas sistēmu. Tā visa atrisināšana ir atkarīga no «Amerikas atbildes».
«Es mudinu Ameriku palīdzēt mums, celties un atbilst tās dabīgajai un pasludinātajai lomai, es mudinu Ameriku vadīt ceļā,» sacīja Porošenko.
Viņš arī apliecināja, ka ir gatavs piedāvāt separātistiem «tik daudz tiesību, cik nevienai Ukrainas daļai nekad nav bijis».
«Es esmu gatavs diskutēt par visu, tikai ne par Ukrainas sadalīšanu un suverenitāti.»
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
5.septembrī Minskā sarunās, kurās piedalījās Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kā arī prokremlisko bandu delegāti, tika parakstīta pamiera vienošanās, kas cita starpā paredz ugunspārtraukšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs otrdien sacīja, ka Donbasā šobrīd atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
