Krievija apsver pasākumus, lai aizsargātu savu kibertelpu no Rietumiem, piektdien paziņoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, tomēr viņš neapstiprināja laikraksta «Vedomosti» vēstīto par Kremļa plāniem atslēgt internetu plašu protestu vai kara laikā.
Biznesa laikraksts «Vedomosti», atsaucoties uz avotiem informācijas tehnoloģiju sektorā, vēstīja, ka Putins pirmdien ir sasaucis Drošības padomes sanāksmi, kurā plānots runāt par iespējamiem ierobežojumiem Krievijas kibertelpai, kas pašlaik ir pēdējā brīvas izteikšanās vieta valstī
«Vedomosti» norādīja, ka Krievijas varas iestādes apsver pasākumus, ka ārkārtas situācijās, piemēram, plašos protestos vai karadarbībā Krieviju varētu atslēgt no globālā tīmekļa.
Putina preses pārstāvis piektdien apstiprināja, ka plānota Drošības padomes sēde, tomēr atteicās komentēt tās darba kārtību.
Viņš teica, ka varas iestādes neplāno atslēgt Krievijas kibertelpu no globālā tīmekļa, tomēr uzsvēra, ka tām ir jāveic pasākumi, lai aizsargātos no Rietumiem, kurus viņš nodēvēja par neprognozējamiem.
«Ņemot vērā Savienoto Valstu un Eiropas Savienības pilnīgo neprognozējamību, Krievija veic pasākumus, lai garantētu savu drošību,» aģentūrai AFP sacīja Peskovs.
«Krievijas interneta drošības pasākumi ir nepārtraukti pārrunāti dažādos līmeņos un dažādās ministrijās, ņemot vērā mūsu ārvalstu partneru neprognozējamību,» viņš piebilda.
Uz jautājumu, vai Krievija gatavo pasākumus, kas ļautu amatpersonām atslēgt Krieviju no globālā interneta, Peskovs uzsvēra, ka «tas ir jautājums citām valstīm, pirmkārt un galvenokārt Savienotajām Valstīm. Ņemot vērā to rīcības neprognozējamību, mums jābūt gataviem uz visu».
«Mēs nerunājam par to, ka Krievija atslēgtos pati,» apgalvoja Peskovs.
Krievijas lielākos plašsaziņas līdzekļus kontrolē Kremlis, tādēļ sociālās saziņas un interneta ziņu vietnes pēdējo mēnešu laikā ir kļuvušas par būtisku platformu informācijai par iespējamo Krievijas karavīru iesaisti konfliktā Ukrainā un diskusijām par Ukrainas krīzi kopumā.
Atsaucoties uz vairākiem sakaru pakalpojumu sniedzējiem, interneta kompānijām un nevalstiskajām organizācijām, «Vedomosti» vēstīja, ka nākamnedēļ Krievijas augsta ranga amatpersonām gaidāmas vairākas sanāksmes, lai runātu par «interneta darbību Krievijas segmentā ārkārtas situāciju laikā».
Varas iestādes plāno veikt pasākumus, lai «stiprinātu globālā tīmekļa Krievijas segmenta suverenitāti», kas varētu ietvert pilnvaras atslēgt Krieviju no interneta īpašos apstākļos, piemēram, plašu demonstrāciju vai karadarbības laikā, atsaucoties uz avotiem vēstīja «Vedomosti».
Amatpersonas vēlētos, lai pasākumi tiek ieviesti jau nākamgad, informēja laikraksts.
Krievijas Sakaru ministrija atteicās komentēt «Vedomosti» vēstīto.
Eksperti norāda, ka Krievijas varas iestādēm plāna īstenošanā varētu rasties tehniskas grūtības, jo atšķirībā no Ķīnas Krievija ir cieši integrēta globālajā tīmeklī.
Ķīna ir viena no valstīm, kur visaktīvāk tiek bloķēta politiski jūtīga informācija internetā.
Lai gan kopš Krievijas īstenotās Ukrainas Krimas pussalas aneksijas martā Putina reitings sabiedrībā ir ļoti augsts, masu protestu iespējamība nav zudusi.
Krievijas ekonomika, kas jau atrodas uz recesijas robežas, cieš no Rietumu noteiktajām sankcijām saistībā ar Krievijas šķietamo atbalstu separātistiem Ukrainas austrumos.
ASV un Eiropas Savienība ir noteikušas vairākas sankciju kārtas pret Krieviju.
Varas iestādes jau tagad cieši kontrolē Krievijas kibertelpu, piemēram, ar likumu ir noteikts, ka visām interneta kompānijām Krievijas lietotāju informācija ir jāglabā valstī esošos datu centros.
Sociālās saziņas vietnes «Facebook» un «Twitter», kurām nav biroju Krievijā, ir kļuvušas par būtisku izteikšanās veidu opozicionāriem.
