Ukrainas un Maskavas atbalstīto kaujinieku starpā noslēgtais miera plāns nāks par labu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, uzskata bijusī Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko.
Timošenko: No miera plāna iegūs Putins (22)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Putina mērķis ir ar miera līgumu palīdzību atbruņot Ukrainas armiju un sagrābt Ukrainas teritoriju, svētdien telekanāla «Inter» ēterā sacīja ekspremjere.
«Nedrīkst uzticēties Putinam, jo katru reizi, izziņojot pauzes, ar svešām rokām piedāvājot miera plānus, viņš vienlaikus pastiprina militāro klātbūtni uz robežām un mūsu teritorijā,» norādīja Timošenko.
«Putina stratēģija - saistīt mūs ar viltus miera līgumiem un tajā pat laikā soli pa solim iekarot mūsu zemi,» viņa sacīja.
Minskā parakstītie dokumenti - «tas ir apmāns, lai būtībā atbruņotu mūsu karaspēku, neitralizētu mūsu aizsardzību, izdarītu tā, lai Eiropas Savienība un ASV vājinātu sankcijas [pret Krieviju] vai vispār tās atceltu», skaidroja Timošenko.
Jāīsteno reformas pat agresijas apstākļos
Vienlaikus viņa pauda pārliecību, ka Ukrainā «pat militārās agresijas apstākļos» ir jāīsteno reformas.
5.septembrī Minskā sarunās, kurās piedalījās Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kā arī prokremlisko kaujinieku delegāti, tika parakstīta pamiera vienošanās, kas paredz ugunspārtraukšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.
Ukraina un Maskavas atbalstītās bruņotās bandas naktī uz sestdienu parakstīja vienošanos par demilitarizētas buferzonas izveidi valsts austrumos.
Saskaņā ar deviņu punktu vienošanos abas puses piekritušas atvilkt visus smagos ieročus vismaz 15 kilometru attālumā no frontes līnijas, tādējādi izveidojot vismaz 30 kilometrus platu demilitarizēto zonu.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses pārstāvis Andrijs Lisenko svētdien paziņoja, ka Ukraina neatvilks karspēku no frontes līnijas, ja pretēji miera plāna nosacījumiem netiks ievērota ugunspārtraukšana.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl otrdien sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.