Krievija nav izlaidusi no valsts vairākus mazākumtautību delegātus, kuri gatavojās doties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas rīkoto pamattautu konferenci Ņujorkā, laikrakstam «Vedomosti» paziņojis Mazskaitlīgo pamattautu atbalsta centra direktors Rodions Suļandziga.
Krievija neizlaiž mazākumtautību delegātus uz ANO pamattautu konferenci (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Konkrēti, viņam pašam 18.septembrī Maskavas Šeremetjevas lidostas pasu kontrolē atņemta ārzemju pase, lūdzot pagaidīt, bet drīz pēc tam paziņots, ka dokumentā trūkstot vienas lapas, un pret viņu ierosināta administratīvā lieta par valsts robežas režīma pārkāpšanu. Savukārt bijušajai ANO pastāvīgā pamattautu foruma loceklei Annai Naikančinai 19.septembrī Šeremetjevā pasē sagraizītas vairākas lapas.
Suļandziga norādījis, ka šie incidenti varētu būt saistīti ar forumā paredzēto apaļā galda diskusiju par Arktikas attīstību un tās dabas resursu izmantošanu, kurā viņam bija jāpiedalās kā līdzpriekšsēdētājam.
«Tas ir sāpīgs jautājums - interešu konflikts starp pamatiedzīvotājiem un naftas nozari,» viņš atzinis.
Aizkavēt mēģināts arī Kolas pussalas Sāmu parlamenta priekšsēdētāju Valentīnu Sovkinu, kas mašīnā devās uz Norvēģiju, lai no turienes lidotu tālāk uz ASV, - vispirms viņas automobilim pārdurtas riepas, vēlāk to trīsreiz apturējusi autoinspekcija, tomēr galu galā viņai izdevies nonākt līdz Hjirkenēses lidostai kaimiņvalstī. Sovkinai ir sarežģītas attiecības ar Murmanskas apgabala varasiestādēm, kuras viņa kritizējusi par nevērību pret sāmiem.
Uz Ņujorku nav varējis izlidot arī Starptautiskā Krimas pamattautu izpētes un atbalsta fonda direktors Nadirs Bekirovs. Kā pastāstījis bijušais Krimas tatāru tautas padomes - Medžlisa - priekšsēdētājs Mustafa Džemiļevs, Bekirova taksometram ceļu aizšķērsojis mikroautobuss, maskēti cilvēki atņēmuši viņam pasi un aizbraukuši.
«Bekirovs gan vispār ir mūsu Medžlisa pretinieks, tomēr acīmredzot nolēma drošības labad aizturēt arī viņu,» norādījis pašreizējais Ukrainas parlamenta deputāts Džemiļevs.
Tikmēr Krievijas pārstāvji Apvienoto Nāciju Organizācijā iesnieguši rakstveida protestu, cenšoties nepieļaut, lai kongresā runā arī pats Džemiļevs un tagadējais Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs, tomēr ANO šo protestu noraidījusi.
Kā skaidrojis pazīstamās cilvēktiesību aizstāvības organizācijas «Agora» vadītājs Pāvels Čikovs, šķēršļi likti delegātiem, kurus Krievijas spēka struktūras jau ilgu laiku cenšas pakļaut savai kontrolei.
Viņš atgādinājis, ka Krievijas Tieslietu ministrija pērn centusies likvidēt mazskaitlīgo pamattautu asociāciju, ko tobrīd vadījis Suļandziga.
«Varas iestādes negrib pieļaut, ka par šo tautu statusu tiek runāts starptautiskā līmenī, jo pēc Krimas notikumiem visi šie jautājumi aktualizējušies,» uzsvēris Čikovs.
Krievijas robežapsardzes dienesta un Ārlietu ministrijas pārstāvji nav varējuši komentēt šo situāciju, bet Valsts domes tautību lietu komitejas priekšsēdētājs Hadžimets Safaralijevs paziņojis, ka neesot lietas kursā par šiem notikumiem, norāda izdevums.