Teroristu grupējuma «Doņeckas tautas republika» (DTR) kaujinieki sākuši savas bruņutehnikas atvilkšanu atbilstoši Minskas memoranda nosacījumiem, pavēstīja DTR «aizsardzības ministrs» Vladimirs Kononovs.
Doņeckas un Luhanskas teroristi apgalvo, ka atvelk bruņutehniku (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs izpildām nosacījumus un atšķirībā no Ukrainas puses atvelkam artilēriju,» viņš sacīja.
Luhanskā fiksēta Ukrainas armijas atvilkšana
Pašpasludinātās Luhanskas tautas republikas pārstāvji izteicās, ka viņi fiksē Ukrainas militārās tehnikas atvilkšanu Luganskas virzienā.
«Mēs atvilkām artilēriju, bet tikai tajos rajonos, kur analoģiski rīkojās Ukrainas [karaspēka] regulārās daļas.
Tajos rajonos, kur Ukraina artilēriju neatvilka, arī mēs to neatvilkām. Tas viss attiecas tikai uz artilērijas bruņojumu, kura kalibrs ir lielāks par 100 milimetriem,» Krievijas ziņu aģentūrai «Interfax» stāstīja Doņeckas tautas republikas premjers Aleksandrs Zaharčenko.
Mariupoles virzienā situācija nav būtiski mainījusies.
Ukrainas varas iestādes vēl nav apstiprinājušas, ka kaujinieki atvilktu artilēriju.
Vienošanās panākta Minskā
5.septembrī Minskā sarunās, kurās piedalījās Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kā arī prokremlisko kaujinieku delegāti, tika parakstīta pamiera vienošanās, kas paredz ugunspārtraukšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.
Ukraina un Maskavas atbalstītās bruņotās bandas naktī uz sestdienu parakstīja vienošanos par demilitarizētas buferzonas izveidi valsts austrumos.
Saskaņā ar deviņu punktu vienošanos abas puses piekritušas atvilkt visus smagos ieročus vismaz 15 kilometru attālumā no frontes līnijas, tādējādi izveidojot vismaz 30 kilometrus platu demilitarizēto zonu.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses pārstāvis Andrijs Lisenko svētdien paziņoja, ka Ukraina neatvilks karspēku no frontes līnijas, ja pretēji miera plāna nosacījumiem netiks ievērota ugunspārtraukšana.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs pagājušajā nedēļā sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.