Afganistānā, kas ir viena no pasaules līderēm ANO sastādītajā sarakstā, «kur vissliktāk piedzimt par meiteni», - ir daudz ģimeņu, kuras izvēlas savas meitas audzināt kā zēnus. Viss «bacha posh» mainās, kad meitene sasniedz pubertāti, raksta «The Guardian».
Skatoties kā sešus gadus vecā Mehrana spēlē futbolu skolā Kabulā, varētu padomāt, ka būt par meiteni Afganistānā nemaz nav tik slikti, pauž žurnālisti. Nezinātājs nepateiks, ka viņa ir meitene, nevis zēns: brīvs, puikām raksturīgs apģērbs, īsi nogriezti mati un nosmulēta mute. Neviens negaida, lai viņa uzvestos «piedienīgi» vai kautrīgi, kā tas tiek sagaidīts no citām afgāņu meitenēm, kuras savās garajās un drūmajās kleitās parasti atturas no pārmērīgas fiziskās aktivitātes un matus rūpīgi paslēpušas zem lakatiem.
Tādus bērnus kā Mehrana Afganistānā dēvē par «bacha posh», kas tiešā tulkojumā nozīmē «ģērbusies kā zēns».
Valsts, kurā vissliktāk piedzimt par sievieti
ANO sastādījis drūmu sarakstu, kurā apkopotas tās valstis, kurās būt par meiteni nav tā patīkamākā dzīves pieredze. Afganistānā tajā ieņem pirmo vietu. Šajā valstī sieviešu vidējais dzīves ilgums svārstās ap 44 gadiem. «Bacha posh» ir «pagrīdes» meiteņu grupa konservatīvajā sabiedrībā, kur
vīriešiem un zēniem ir teju visas privilēģijas, bet jaundzimušas meitenītes mātes bieži vien sastopas ar nosodījumu par to, ka nav pasaulē laidušas zēnu.
«Viņi baumo par manu ģimeni,» stāsta Mehranas māte. Viņa skaidro, ka pieredze, esot par četru meitu māti, viņai likusi pieņemt lēmumu savu jaunāko atvasi audzināt kā zēnu - ar īsi apgrieztiem matiem, nedaudz mainītu vārdu, lai tas izklausītos puiciskāks, un zēna drēbēm, lai nevienam sabiedrībā nerastos aizdomas par viņas patieso dzimumu.
Daudzi zina, bet skaļi nerunā
«The Guardian» žurnāliste Dženija Nordberga pētījumu par šādu vecāku izvēli Afganistānā sāka jau pirms pieciem gadiem, kad Mehranu sastapa pirmo reizi, un daudzi ārvalstu eksperti šaubījās par šādu situāciju asi dzimuma ziņā segregētajā valstī. Viņa laika gaitā saprata, ka par šādu izvēli Afganistānas sabiedrībā valda bezvārdu noruna «nejautā - nestāsti». Pētījuma laikā Nordberga Afganistānā tikusies ar desmitiem šādu meiteņu, kā arī pieaugušu sieviešu, kuras savulaik audzinātas kā zēni.
Skolotāji, vecmātes un ārsti no Afganistānas atzinuši, ka tā ir ļoti izplatīta parādība - pa kādai «bacha posh» sastopamas katrā skolā vai lielā ģimenē. Šādu situāciju diktē skarbā ikdiena:
kā zēniem šādiem bērniem ir vieglāka piekļuve izglītības iestādēm konservatīvākajos valsts rajonos, kur skolu apmeklēt ļauts vien pavisam nedaudzām meitenēm.
Tas nozīmē arī to, ka bērns var brīvi doties, kur sirds kāro, var strādāt vai ģimenei palīdzēt ikdienas sīkumos, pavadīt savas māsas, kad tās dodas uz ielas, ko tās nevarētu darīt vienas pašas.
Viss mainās pubertātes vecumā
Neskatoties uz to, ka daudzi Afganistānā par šādu sistēmu zina un to pieņem, prasības pret pubertāti sasniegušām meitenēm ir visām vienādas - viņām jābūt «piedienīgām», ar labu uzvedību un gatavām dzemdēt bērnus un uzņemties rūpes par ģimeni.
«Bacha posh» meitenēm šādu kārtību vēlāk pieņemt ir ļoti grūti. Var teikt, ka viņām ir maz priekšstata par to, kāda ir realitāte vairumam jauno sieviešu Afganistānā. Meitenes ir krietni mazāk fiziski aktīvas, audzinātas tā, lai nekad un nekur skaļi nerunātu un nepaustu savu viedokli un mācētu gatavot. «Visus tos darbus, ko dara zēni, var darīt arī sievietes. Es to zinu, jo es pati to esmu darījusi,» stāsta 15 gadus veca «bacha posh».
Meitene apņēmusies izlikšanos par zēnu turpināt, lai tādējādi nezaudētu iespēju brīvi un bez pavadoņiem pārvietoties.
Kāda tagad precēta trīs bērnu māte, kura savulaik, dzīvojot kā zēns, pavadīja 20 savas dzīves gadus, stāsta, ka krasajai statusa maiņai viņa nav spējusi tikt pāri joprojām. Galu galā viņas izlikšanos pārtrauca vecāku lēmums viņu izprecināt piespiedu kārtā.
«Man bija jāmaina savas domas un itin viss, kas vispār notiek manā prātā,» viņa atceras.
«The Guardian» secina, ka Afganistāna ir ļoti grūtu pārmaiņu priekšā. Neskatoties uz to, ka ārvalstu palīdzības organizācijas un fondi laikā no 2006. līdz 2011. gadam valstī ieguldījuši vairāk nekā 30 miljardus ASV dolāru, kas novirzītas neskaitāmiem projektiem dzimumu līdztiesības uzlabošanai šajā valstī, izmaiņas līdz šim ir teju nemanāmas.
