Krievijas mediji centušies piedāvāt «pierādījumus» ārlietu ministra Sergeja Lavrova pirmdien izteiktajam apgalvojumam, ka Ukrainā «oligarhu radītos un finansētos bataljonos» karojot daudzi poļi un lietuvieši, ko Lietuvas Ārlietu ministrija jau novērtējusi kā provokāciju un mēģinājumu kūdīt Krievijas iedzīvotājus pret lietuviešiem.
Izdevums «Rubaltic.ru» šai nolūkā piedāvājis lasītājiem šovasar Krievijas presē parādījušos un jau tobrīd Lietuvā atmaskotu stāstu par kādu Harkovas iedzīvotāju, kura izmisīgi meklējot savu pazudušo mīļoto - Lietuvas Bruņoto spēku kapteini.
Augusta nogalē Lietuvas portāla «15min.lt» redakcija saņēma vēstuli, ko it kā rakstījusi ukraiņu žurnāliste, vēlēdamās palīdzēt nelaimīgajai harkovietei noskaidrot, kas noticis ar viņas mūža mīlestību - lietuvieti Remigiju Šinkūnu, kas Ukrainā esot ieradies lasīt lekcijas un sniegt konsultācijas karaskolā, bet pēc 12 dienu pazīšanās viņš komandēts uz Dņepropetrovsku un pazudis.
Meitene, kas savu mīļoto meklējusi ar interneta starpniecību, drīz vien saņēmusi ziņu, ka «separātisti» viņa pasi atraduši netālu no vietas, kur atradušās ukraiņu raķešu palaišanas iekārtas. Vēstules autore vaicāja, vai portālu interesētu šāds materiāls.
Jau tobrīd Lietuvas Ārlietu ministrija
šo gadījumu vērtēja kā kārtējo informatīvo uzbrukumu pret Lietuvu,
norādot, ka pase ir viltota - dokuments ar šādu numuru izdots citai personai, sievietei, bet jau 2009.gadā atzīts par nederīgu.
Savukārt Aizsardzības ministrija norādīja, ka tās sistēmā cilvēka ar šādu vārdu un uzvārdu nav.
Tomēr pases viltotāji nozaguši reāla cilvēka vārdu un uzvārdu - šo cilvēku Lietuvas policija toreiz brīdināja, ka viņa identitāti mēģinājuši piesavināties Krievijas specdienesti.
Lietuvas portāls vēstules autorei uzdeva jautājumu,
no kurienes viņa ieguvusi safabricēto informāciju, bet atbildi nesaņēma.
Kā tobrīd izteicās Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politisko zinātņu institūta pasniedzējs Nerijus Maļukevičs, kas specializējies informācijas kara tehnoloģiju izpētē, šādi aizgrābjoši mīlas stāsti un dokumentu viltojumi uzskatāmi par visai parastiem propagandas ieročiem, taču pārsteidzoši, ka tie aizvien biežāk tiek piedāvāti Lietuvas medijiem, tā cerot panākt tiem lielāku publicitāti un jaukt sabiedrības prātus.
«Šis karš ir netīrs, tiek mēģināts ne tikai militārā ziņā iedragāt Ukrainas spējas cīnīties pret agresoru, bet arī
sajaukt izpratni par karu gan [Ukrainas] iekšienē, gan Krievijā, gan starptautiskajā sabiedrībā,
lai vairs nebūtu skaidrs, kas ar ko karo,» sprieda eksperts.
Šo stāstu tagad atgādinājis «Rubaltic.ru», piedāvājot saiti uz viltotās pases fotokopiju. Attēla paraksts vēsta: «Šis ir tas nelietis, kas šāva uz mūsu mājām. Iepazīstieties - Lietuvas pilsonis Šinkūns Remigijs. Pasi mūsu diversiju grupa atrada vietā, kur no iekārtas «Točka-U» tika palaistas raķetes. Liktenis nav zināms». Daudzi interneta komentāru autori izgāzuši dusmas pret Lietuvu un lietuviešiem, tomēr ne viens vien aizdomīgo pases atrašanas faktu apcerējis visnotaļ ironiski.
Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs intervijā telekanālam «Bloomberg TV» pirmdien izteicās, ka Ukrainā «oligarhu radītos un finansētos bataljonos» cīnoties daudzi Polijas un Lietuvas iedzīvotāji.
Jautāts par Krievijas lomu Austrumukrainas notikumos,
ministrs paziņojis, ka ārvalstnieki cīnoties abās konflikta pusēs.
«Tur bija viens amerikānis, ko vakar rādīja televīzijā. Viņu intervēja, bet viņš bija sejas maskā. Tur ir daži krievi, kas cīnās nevis Ukrainas armijas pusē, bet šajos bataljonos, ko radījuši un finansē oligarhi. Tur ir daudz poļu, lietuviešu, daudzi eiropieši tur cīnās šo bataljonu pusē. Bet daži cīnās nemiernieku pusē. Bija vismaz intervijas ar dažiem spāņu puišiem, ar kādu vācu kundzi,» klāstījis ministrs.
«Tad vēl bija viena epizode, kad Krievijas armijas vienība bruņutransportierī iebrauca Ukrainas teritorijā. Bet ir bijuši arī tik daudzi gadījumi, kad noticis otrādi - kad Ukrainas bruņutransportieri iebraukuši dziļi Krievijas teritorijā. Un visos šajos gadījumos viņi sacīja, ka tas noticis kļūdas pēc, un viņi visi tika atbrīvoti,» apgalvojis Lavrovs.
Šī nav pirmā reize, kad Krievija apsūdz Lietuvu un Poliju kaujinieku sūtīšanā uz Ukrainu. Tādas apsūdzības savā runā tūlīt pēc Krimas aneksijas izteica arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins
