Aptaujas: Bolīvijas prezidenta amatā pārvēlēts Moraless

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Bolīvijas pašreizējais prezidents Evo Moraless ir svētdien notikušajās vēlēšanās ir ieguvis tiesības vadīt valsti uz trešo amata termiņu, saņemot vairāk nekā 60% vēlētāju atbalsta, liecina nobalsojušo vēlētāju aptaujas.

Tas ir spēcīgs mandāts Moralesam - pirmajam Bolīvijas iezemiešu prezidentam - turpināt kreisi noskaņotās reformas.

Sabiedriskās domas aptauju kompāniju «Ipsos» un «Equipos Mori» veiktās nobalsojušo vēlētāju aptaujas liecina, ka valdošās kreisās partijas «Kustība par sociālismu» (MAS) līderis Moraless par 40 procenta punktiem apsteidza savus tuvāko konkurentu cementa magnātu Samuelu Doriju Medinu no kreisi centriskās «Nacionālās vienotības frontes».

Tūkstošiem Bolīvijas iedzīvotāju izgāja Lapasas ielās, lai svinētu rezultātus,

kas gan oficiāli pagaidām nav apstiprināti, bet Moraless jau uzstājās ar uzvaras runu.

«Tas ir pret koloniālismu un pret imperiālismu noskaņoto triumfs,» sacīja Moraless, kas par saviem tuvākajiem starptautiskajiem sabiedrotajiem izvēlējies Kubu, Venecuēlu un Irānu, bet ar ASV veido naidīgas attiecības.

Savu uzvaru viņš veltīja Kubas līderim Fidelam Kastro, mirušajam Venecuēlas prezidentam Ugo Čavesam un visiem «pret imperiālismu un pret kapitālismu» noskaņotajiem līderiem.

54 gadus vecais Moraless, kurš ir prezidents kopš 2006.gada, ir spējis saglabāt popularitāti, būtiski palielinot sociālos izdevumus, izmantojot par dabas resursu eksportu iegūtos ieņēmumus.

Viņa valdība ir nacionalizējusi uzņēmumus plašā uzņēmējdarbības sektoru spektrā,

kā arī ir sniegusi lielāku varu iepriekš tai nepietuvinātajiem iezemiešiem, kas veido 65% Bolīvijas iedzīvotāju.

Savu popularitāti pirms ievēlēšanas prezidenta amatā viņš iemantoja kā arodbiedrības līderis, kas cīnījās par valsts kokas audzētāju tiesībām.

Pavisam prezidenta vēlēšanās svētdien bija pieci kandidāti. Balsstiesības ir sešiem miljoniem Bolīvijas pilsoņu.

Ja aptauju rezultāti tiks apstiprināti Moraless amatā atradīsies līdz 2020.gada janvārim, jo Bolīvijas Augstākā tiesa pērn nolēma, ka viņa pirmais termiņš nav attiecināms uz 2009.gadā spēkā stājušos jauno konstitūciju, kas liedz prezidentam kandidēt uz trešo amata termiņu.

Nobalsojušo vēlētāju aptaujas liecina, ka Moralesa partija MAS uzvarēs arī parlamenta vēlēšanās un ir ieguvusi 111 no 130 parlamenta apakšpalātas deputātu mandātiem un 25 no 36 Senāta deputātu mandātiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu