Top8 skandāli un krīzes pasaulē un Latvijā 90. gados (21)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitie gadi ir bagāti dažādiem pavērsieniem cilvēces vēsturē, tostarp sabrūk PSRS, Baltijas valstis atgūst neatkarību, personālie datori kļūst par ikdienu un plašām masām kļūst pieejams internets. Tomēr 90.gadi ir arī dažādu krīžu un skandālu pārpilni. Pārstāvji no kanāla «National Geographic», kas svētdien, 19.oktobrī, sāk demonstrēt jaunu raidījumu ciklu «90-tie: desmitgade, kas mūs savienoja», ir apkopojuši, viņuprāt, spilgtākos skandālus un krīzes šajā laika posmā gan pasaulē, gan Latvijā.

 

ASV prezidenta Bila Klintona un Monikas Levinskas seksa skandāls

Visu laiku slavenākais seksa skandāls ASV vēsturē, kas gūst plašu sabiedrības uzmanību teju visur pasaulē. 1995.gadā par praktikanti Baltajā namā sāk strādāt un mīlas sakaru ar prezidentu sāk Monika Levinska.

Kad 1998.gadā dēka nāk gaismā, Klintons sākumā visu noliedz, taču pēc dažiem mēnešiem atzīst, ka melojis, lai pasargātu savu ģimeni.

Klintons uz visiem laikiem ieiet vēsturē kā prezidents, kurš seksa skandāla dēļ gandrīz zaudēja amatu.

 
Viens no redzamākajiem bankas lietā iesaistītajiem - bijušais "Bankas Baltija" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents
Viens no redzamākajiem bankas lietā iesaistītajiem - bijušais "Bankas Baltija" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents Foto: LETA

«Bankas Baltija» krahs

Deviņdesmito gadu sākumā banku krīze pāršalc Igauniju, vēlāk - Lietuvu, taču vissmagāk tā skar Latviju, kur 1995. gada 22.maijā slēdz «Banku Baltija», kas nespēj dzēst saistības pret noguldītājiem un kreditoriem. Bankrotē arī vairākas citas komercbankas.

Krīzei ir arī pozitīvs efekts - šajā laikā masveidā pazūd firmas, kas izveidotas pēc «piramīdas principa», lai izvilinātu iedzīvotāju naudu.

Krīze dod impulsu banku nozares sakārtošanai, un 90. gadu otrajā pusē par Baltijas valstu banku akcionāriem kļūst ārvalstu, galvenokārt skandināvu bankas.
 

Prinča Čārlza un Velsas princeses Diānas šķiršanās

Lielbritānijas troņmantnieka prinča Čārlzu un Velsas princeses Diānas kopdzīve sairst 90.gadu sākumā, bet 1996.gada 28.augustā viņu laulību šķir oficiāli.

Tas ir bezprecedenta notikums britu karaļnamā, ko plaši atspoguļo masu mediji visā pasaulē.

Daudzi briti laulības izjukšanā vaino Kornvolas hercogieni Kamillu Pārkeri-Boulzu, kura daudzus gadus ir prinča Čārlza mīļākā.

1997.gada 31.augustā Diāna iet bojā autokatastrofā, bet 2005. gadā Čārlzs apprecas ar Kamillu.

 

Krievijas finanšu krīze, kas smagi skāra Baltiju

Krievijas finanšu krīze izceļas 1998.gada 17.augustā un ir viena no smagākajām valsts vēsturē. Krievija devalvē savu nacionālo valūtu - rubli - un paziņo par nespēju pildīt parādsaistības.

Krīze izraisās saistībā ar dziļajām ekonomikas problēmām, kuras rodas neefektīvas saimnieciskās politikas un ārēju faktoru dēļ

- līdztekus aizsākas krīze Dienvidaustrumu Āzijā un krasi krītas Krievijas galveno eksporta preču - naftas un gāzes - cenas pasaules tirgū.

Satricinājumi Krievijā dod visai sāpīgu triecienu arī visām trim Baltijas valstīm. Latvijā visvairāk cieš pārtikas rūpniecības, īpaši zivju pārstrādes uzņēmumi, daudzi no tiem bankrotē.

 
"Latvenergo" trīs miljonu krimināllietas izskatīšana Augstākajā tiesā, 2005. gads. Uz sēdi ieradušies tolaik krimināllietā apsūdzētie Ivars Liuziniks (no labās), Kārlis Purnis un Armants Čapkevičs.
"Latvenergo" trīs miljonu krimināllietas izskatīšana Augstākajā tiesā, 2005. gads. Uz sēdi ieradušies tolaik krimināllietā apsūdzētie Ivars Liuziniks (no labās), Kārlis Purnis un Armants Čapkevičs. Foto: LETA

«Latvenergo» trīs miljonu lieta

«Latvenergo» trīs miljonu lieta sākas ar to, ka 1994. gada 30.decembrī starp «Banku Baltija» un «Finansu norēķinu centru» noslēdz līgumu, kas paredz centram piešķirt 10 miljonu latu kredītu. Vienlaikus saskaņā ar oficiālo versiju, energomonopolista «Latvenergo» prezidents Gunārs Koemecs un galvenais grāmatvedis Leons Marcinkus paraksta galvojumu šim kredītam.

Nākamā gada pavasarī jaunieceltais «Latvenergo» pārvaldītājs, enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš «Latvenergo» prezidentu no amata atceļ. Savukārt 1997.gadā «Bankas Baltija» likvidators Deivids Berijs tiesības piedzīt šos desmit miljonus, likvidējamajai bankai pretī saņemot tikai piecus, nodod Lihtenšteinā reģistrētam ofšoram «International Finance Company Establishment», bet

ofšora nezināmie īpašnieki no «Latvenergo» saņēma par trim miljoniem latu vairāk.

Šo starpību pamanot medijiem, sākas tā sauktā «Latvenergo» trīs miljonu lieta, kas 2012. gada 7.septembrī beidzas ar prokuratūras fiasko.

 

Nogalina leģendāro reperi Tupaku Šakuru

1996. gada 7.septembrī Lasvegasā nezināma persona nogalina leģendāro amerikāņu reperi Tupaku Šakuru, kurš plaši pazīstams kā 2Pac.

Dziedātāju nošauj brīdī, kad viņš dodas uz klubu. Degot luksofora sarkanajai gaismai, pie Šakura mašīnas piebrauc balts kadiljaks - no tā raida 11 šāvienus, no kuriem četri trāpa Tupakam un izrādās nāvējoši. Šis noziegums joprojām nav atklāts.

 
O.Dž. Simpsons (pa vidu) pēc tiesas sēdes
O.Dž. Simpsons (pa vidu) pēc tiesas sēdes

ASV eksfutbolistu O.Dž. Simpsonu attaisno dubultslepkavības prāvā

Skaļākā ASV tiesas prāva deviņdesmito gadu vidū ir amerikāņu futbolistam Orientālam Džeimsam Simpsonam izvirzītā apsūdzība dubultslepkavībā ar tai sekojošo sensacionālo attaisnošanu.

1992. gadā futbolists izšķiras ar savu otro sievu Nikolu Simpsoni. 1994. gada 13.jūnijā kaimiņi Nikolas mājas pagalmā Losandželosā atrod viņas un viņas drauga Ronalda Goldmena līķus. Abi nogalināti ar daudziem naža dūrieniem un sakropļoti gandrīz līdz nepazīšanai. Nozieguma vietā iegūtie pierādījumi liecina, ka iespējamais vainīgais varētu būt Simpsones šķirtais vīrs.

Simpsons tiek apcietināts, bet 1995. gada janvārī sākas viņa tiesas process. 3.oktobrī zvērināto tiesa nolasa visu Ameriku šokējošu spriedumu, ar kuru atzīst apsūdzēto par nevainīgu slepkavībā.

 

Jauniešu elks Kurts Kobeins izdara pašnāvību

Leģendārās rokgrupas «Nirvana» līdera Kurta Kobeina dziesmu teksti 90. gados ietekmē ļoti daudzus jauniešus, kuri viņu uzskata par savas paaudzes balsi.

Kobeins cieš no depresijas, mediju spiediena un atkarības no narkotikām. Viņu 1994.gada 5.aprīlī atrod mirušu ar šāviena brūci galvā.

Oficiālais nāves iemesls ir pašnāvība, taču daudzi joprojām uzskata, ka tā bija slepkavība, nevis pašnāvība.

Komentāri (21)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu