Vācijas izlūkdienests uzskata, ka Malaizijas pasažieru lidmašīnu virs Austrumukrainas 17.jūlijā notriekuši «prokrieviskie separātisti», svētdien vēsta žurnāls «Der Spiegel».
Vācu izlūkdienests uzskata, ka Malaizijas lidmašīnu notriekuši «prokrieviskie separātisti» (61)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Federālā Izlūkdienesta (BND) prezidents Gerhards Šindlers par to 8.oktobrī informējis Bundestāga parlamentārās kontroles komisiju, sniedzot pārliecinošus pierādījumus.
Separātisti pretgaisa aizsardzības sistēmu «Buk» nolaupījuši kādā Ukrainas armijas bāzē un 17.jūlijā izšāvuši no tās raķeti, kas eksplodējusi līdzās Malaizijas lidmašīnai, liecina BND rīcībā esošā izlūkinformācija.
«Tie bija «prokrieviskie separātisti«,» paziņoja Šindlers.
BND vadītājs norādīja, ka viņa
aģentūra nonākusi pie viennozīmīgiem slēdzieniem.
Viens ir, ka ar Ukrainas fotouzņēmumiem ir notikušas manipulācijas un ir zināmas detaļas, kas uz to norāda.
Savukārt Krievijas apgalvojumi, ka raķeti izšāvuši Ukrainas karavīri un ka Ukrainas reaktīvais iznīcinātājs lidojis netālu no Malaizijas lidmašīnas, ir melīgi, sacīja Šindlers.
298 cilvēku vidū, kas zaudēja dzīvību Malaizijas lidmašīnas katastrofā, bija četri Vācijas pilsoņi. Lidmašīna atradās ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru.
Uzreiz pēc lidmašīnas notriekšanas Rietumu medijos izskanēja arī versijas, ka liktenīgo raķeti izšāvuši Krievijas karavīri, kas atradušies Ukrainas teritorijā, vai arī Krievijas teritorijā līdzās Ukrainas robežai.
Atbilstoši citai versijai raķeti no Krievijas piegādātās iekārtas izšāvuši promaskaviskie kaujinieki. Viņi, iespējams, kļūmīgi uzskatījuši, ka notriec Ukrainas armijas transporta lidmašīnu.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Pēc Krievijas aktīvistu datiem, Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 3500.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.