Nenosakāms ārvalsts peldlīdzeklis pie Stokholmas manīts vairākas reizes (73)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: http://www.forsvarsmakten.se/Zviedrijas bruņotie spēki

Kopš Zviedrijas bruņotie spēki piektdien saņēma «ticama avota» ziņu, ka Stokholmas arhipelāgā apmēram 50 kilometrus uz austrumiem no galvaspilsētas centra atrodas ārvalsts peldlīdzeklis, šo rajonu pārmeklē apmēram 200 Zviedrijas karavīru ar kuģiem un helikopteriem. Zviedrijas bruņotie spēki svētdien arī paziņoja, ka šāds peldlīdzeklis kopš piektdienas redzēts vismaz trīs reizes.

Zviedrijas bruņotie spēki svētdien nāca klajā ar fotogrāfisku pierādījumu par ārvalsts peldlīdzekli Stokholmas tuvumā, bet noraidīja laikraksta «Svenska Dagbladet» ziņu, ka valsts teritoriālajos ūdeņos tiek meklēta avarējusi Krievijas zemūdene.

«Tas ir nevis mūsu, bet ārvalsts peldlīdzeklis,» reportieriem paziņoja kontradmirālis Anderss Grenstads, norādot uz graudainu fotogrāfiju, kuru svētdienas rītā uzņēmis kāds «ziņu avots».

«Viņš redzēja kaut ko uz ūdens virsmas, bet tas atkal pazuda pēc tam, kad viņš to bija nofotografējis,» sacīja Grenstads.

Grenstads sacīja, ka bruņotie spēki ir novērojuši ārvalsts «aktivitāti» Stokholmas arhipelāgā un netālu esošā piekrastes rajonā, bet atteicās sniegt sīkākas ziņas par peldlīdzekļa meklēšanas operāciju.

Kontradmirālis atzina, ka fotogrāfijas sliktās kvalitātes dēļ nav iespējams noteikt šā peldlīdzekļa valstisko piederību. Viņš noliedza medijos izteikto pieņēmumu par «zemūdenes medīšanu» un uzsvēra, ka bruņotie spēki ir iesaistījušies izlūkošanas operācijā.

«Tā nav zemūdenes medīšana, kurā tiktu lietoti ieroči cīņai pret pretinieku.

Tā ir izlūkošanas datu vākšana, lai noskaidrotu, ka notiek ārvalsts zemūdens aktivitāte,

sacīja Grenstads. Viņš piebilda, ka rajons uz austrumiem no Stokholmas «interesē kādu ārvalsts lielvaru».

«Vēlāk var būt situācija, kad [šī operācija] kļūtu par zemūdenes medīšanu. Pašlaik mēs līdz tam neesam nonākuši,» sacīja Grenstads.

Viņš noraidīja «Svenska Dagbladet» sestdien izteikto pieņēmumu, ka ir pārtverts Krievijas ārkārtas ziņojums, kas liecinot uz Krievijas zemūdenes avāriju šajā rajonā.

«No tās informācijas, kas ir mūsu rīcībā, mēs nevaram izdarīt tādus pat secinājumus kā mediji par bojātu zemūdeni. Mums nav informācijas par ārkārtas signāliem vai arī ārkārtas kanālu izmantošanu,» sacīja Grenstads.

«Mēs neesam īpaši izdalījuši Krieviju, bet esam teikuši, ka tā ir kādas ārvalsts zemūdenes aktivitāte. Tā varētu būt zemūdene, minizemūdene vai akvalangisti zemūdens motociklā.»

Laikā, kad parādījušas pirmās ziņas par jūrā pamanīto noslēpumaino objektu, Stokholmas piekrastē un tālāk no Zviedrijas krasta Baltijas jūrā notikušas Zviedrijas flotes mācības, kurās piedalījusies arī Nīderlandes zemūdene, apstiprināja Grenstads.

Zviedrijas armija saistībā ar «ārvalstu zemūdens aktivitāti» kopš piektdienas izvērsusi plašu operāciju Baltijas jūrā līdzās Stokholmas arhipelāgam. Zviedru laikraksts «Svenska Dagbladet» sestdien vēstīja, ka meklēta, iespējams, tiek krievu zemūdene, kurai radušās tehniskas problēmas.

Krievijas Aizsardzības ministrija jau noliegusi Rietumu mediju informāciju par iespējamu incidentu ar krievu zemūdeni, svētdien vēstīja ziņu aģentūra «Interfax».

Atbilstoši «Svenska Dagbladet» informācijai Zviedrijas Jūras spēku radiopārtveršanas dienests Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos reģistrējis radiosignālu pārraidi no kāda neidentificēta zemūdens objekta.

Signāli pārraidīti frekvencēs, kuras Krievijas Karaflote izmanto ārkārtas gadījumos, norādīja laikraksts, secinot, ka vēstījums, domājams, pārraidīts no avarējušas krievu zemūdenes.

Vēstījums bijis krievu valodā un pārraidīts uz staciju Kaļiņingradas apgabalā, vēstīja laikraksts.

Pēdējo mēnešu laikā Zviedrija pieredzējusi, ka Krievijas gaisa spēku manevri virs Baltijas jūras kļūst intensīvāki.

Septembrī divi frontes bumbvedēji «Su-24» vienu vai divas reizes ielidojuši Zviedrijas gaisa telpā. Karls Bilts, kurš tobrīd bija ārlietu ministrs, to nodēvēja par krievu visnopietnāko iebrukumu gaisa telpā desmit gadu laikā.

80.gados un 90.gadu sākumā Zviedrija pastāvīgi bija trauksmes stāvoklī Krievijas zemūdeņu dēļ.

Plašu rezonansi izraisīja gadījums 1981.gadā, kad padomju zemūdene U137 uzskrēja uz sēkļa netālu no Zviedrijas lielākās karaflotes bāzes.

Maskava toreiz taisnojās, ka zemūdenei «no ierindas izgājušas navigācijas iekārtas», tāpēc atrašanās vieta noteikta «kļūmīgi» un «sliktas redzamības apstākļos» zemūdene uzskrējusi uz sēkļa.

Komentāri (73)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu