Igaunija, Latvija un Lietuva pašlaik ir piesardzīgas un noraizējušās, ka Krievija varētu mēģināt padarīt šo reģionu par «karsto punktu», tā, akcentējot Krievijas arvien lielāko aktivitāti šo valstu tuvumā, komentē ietekmīgais laikraksts «Financial Times».
Pirms kāda laika Igaunijas drošībnieku paša valsts teritorijā nolaupīja Krievijas spēki, bet Lietuvā Maskava sākusi kriminālvajāšanu pret dezertieriem no padomju armijas pagājušajā gadsimtā.
Tāpat turpinās dažādas konfliktsituācijas, kurās iesaistīta Krievija, - Krievijas gaisa spēku tuvošanās un ielidošana citu valstu, tai skaitā Skandināvijas, gaisa telpā, karakuģu aktivitāte netālu no daudzu valstu robežām Baltijas jūrā.
Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons saka, ka «mēs nevaram aizmirst pagātni. Mēs zinām, ka Krievija var būt agresīva, ja vien nav skaidra un noteikta rīcība pretī no Rietumu puses.» FT uzsver, ka šī Baltijas valstu okupācija tolaik bija tikpat nelikumīga kā tagad Krimā notikusī aneksija.
«Bijušais padomju valstu statuss Baltijas valstīm, lai gan tās tagad ir NATO un ES sastāvā, tomēr neatkarīgajiem vērotājiem liek domāt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins kā nākamo pievērsīs uzmanību tieši šīm postpadomju valstīm, pārvēršot tās par karstajiem punktiem pašu šo organizāciju vidū,» tā uzskata Igors Sutjagins, Londonas Zinātniskās pētniecības institūta aizsardzības pētījumu pārstāvis. Viņš gan piebilst, ka «jebkāda Krievijas militārā darbība Baltijā būs daudz mazāka mēroga nekā Austrumukrainā».
Baltijas valstīs noskaņa - uzmanīga
Kopš šo valstu neatkarības atgūšanas 1991.gadā, Baltija ir cietusi periodiski no Krievijas provokācijām, piemēram, 2007.gadā no kiberuzbrukumiem pret Igauniju.
Iepriekš ierēdņi svārstījās par atklātu brīdināšanu par Krievijas draudiem un mēģināja pārliecināt savus vietējos iedzīvotājus, ka tie nav apdraudēti, taču pēc NATO samita Velsā Baltija guva daudz no pieprasītā, tai skaitā NATO ātrās reaģēšanas spēku daļēji pastāvīgu klātbūtni Austrumeiropā.
«Tika pieņemti pareizie lēmumi,» saka Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, uzsverot, ka «esam tādā situācijā, ka ir ļoti grūti paredzēt, kas notiks. Tā ir reakcijas pārbaudīšana no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, kā arī starptautiskajām organizācijām, piemēram, ES un NATO, - kā strādā to mehānismi.»
Igaunijas un Zviedrijas premjeri: militārās aktivitātes Baltijas jūrā rada satraukumu
Zviedrijas premjerministrs Stefans Lefvens un Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass, otrdien tiekoties Tallinā, uzsvēra, ka incidenti un militārās aktivitātes Baltijas jūrā pieaug, un tas rada satraukumu, informēja Igaunijas valdības preses dienestā.
«Incidenti un militārās aktivitātes mūsu reģionā pieaug, mēs runājām par sadarbību mainīgajā situācijā,» norādīja Reivass.
Lefvens arī
uzsvēra labu kaimiņattiecību nozīmi aizsardzības jautājumos.
Abi valdību vadītāji apstiprināja, ka sadarbība starp Igauniju un Zviedriju aizsardzības jautājumos ir ļoti laba, ko parāda arī Zviedrijas atbalsts Baltijas Aizsardzības koledžai, kopīgā bruņojuma iepirkšana un sadarbība, apmācot Igaunijas militāro personālu.
«Igaunijas un Zviedrijas līdzīgās pozīcijas Ukrainas krīzē parāda abu Baltijas jūras reģiona valstu labās sabiedroto attiecības,» Reivass norādīja. Viņš teica, ka abas valstis plāno sadarbību kiberdrošības jautājumos, ņemot vērā, ka Zviedrija piedalās NATO kiberdrošības centra Tallinā darbībā uz projektu bāzes. «Es ceru, ka Zviedrija arī nosūtīs savus ekspertus darbam centrā,» viņš piebilda.
Jau ziņots, ka Zviedrijas bruņotie spēki pārmeklē jūru dienvidaustrumos no Stokholmas, meklējot «cilvēku vadītu objektu», kas varētu būt ārvalstu zemūdene.
