Polijas opozīcijas Likuma un taisnīguma partija trešdien saistībā ar plašu ažiotāžu izsaukušajiem izteikumiem intervijā ASV izdevumam «Politico» aicināja atcelt no amata parlamenta spīkeru Radoslavu Sikorski.
Polijas opozīcija pieprasa atcelt Sikorski no amata (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ASV izdevums, atsaucoties uz Sikorska intervijā teikto, vēstīja, ka Putins Polijai 2008.gadā esot piedāvājis sadalīt Ukrainu.
Likuma un taisnīguma partijas vadības pārstāvis Marjušs Blaščaks trešdien norādīja, ka šie izteikumi «totāli kompromitē» Sikorski.
«Saprotams, viņam
[Sikorskim] vajadzēja informēt [Polijas] prezidentu, ja viņš būtu dzirdējis par plāniem sadalīt kādu valsti,»
sacīja partijas līderis Jaroslavs Kačiņskis.
Sikorskis ārlietu ministra amatu ieņēma no 2007.gada līdz šī gada septembrim, kad viņš kļuva par parlamenta spīkeru.
Pats Sikorskis, kā vēsta Polijas Radio, tagad atzīst, ka premjerministra Donalda Tuska saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurā Putins piedāvājis sadalīt Ukrainu, nenotika Maskavā, kā viņš to apgalvoja intervijā.
«Mana atmiņa mani pievīlusi. Pēc tam, kad esmu veicis pārbaudes, man jāatzīst, ka nenotika divpusēja premjerministra Tuska un prezidenta Putina tikšanās,» otrdien vakarā sacīja Sikorskis, piebilstot, ka viņš īstenībā domājis Putina izteikumus NATO samitā Bukarestē 2008.gadā, nevis Maskavā tā paša gada februārī, kā viņš to sākotnēji minējis izdevumam «Politico».
Sikorskis, pēc visa spriežot, tagad arī cenšas distancēties no saviem izteikumiem par to, ka Putins piedāvājis Polijai Ukrainu uz paplātes.
Eksministrs tagad skaidro, ka tas varētu būt bijis neveiksmīgs joks, tomēr tāds, kas, ņemot vērā turpmākos notikumus, kļuvis par īstenību.
Vaicāts, kāpēc nedz viņš, nedz Tusks iepriekš nav runājuši par Krievijas impēriskajām ambīcijām, Sikorskis norādīja, ka «sirreālie» izteikumi «sāka šķist nozīmīgi tikai vēlāk, pēc NATO samita, pēc kara Gruzijā un Krimas aneksijas».
Sarunas detaļas ir «atvērtas interpretācijai», piebilda eksministrs, norādot, ka tā iegūst jēgu «pēdējo notikumu gaismā», ar to domājot Krievijas agresiju Ukrainā.
«Putins Bukarestē 2008.gadā visiem Rietumu līderiem sacīja, ka Ukraina ir vairāku valstu, arī Polijas, konglomerāts, un draudēja tās valstiskumam,» Sikorskis otrdien preses konferencē sacīja žurnālistiem.
Bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili paudis atbalstu Sikorska izklāstītajai versijai.
Polijas raidorganizācijai TVN24 viņš sacīja, ka «Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākus gadus atpakaļ piedāvāja Polijas un citu valstu līderiem sadalīt Ukrainu».
«Vladimirs Putins sacīja, ka Ukraina nav valsts, bet teritorija. Nākamajā tikšanās reizē viņš man sacīja, ka Krima ir Krievijas zeme. Viņš arī man sacīja, ka NATO nespēs aizstāvēt Baltijas valstis,» atcerējās Saakašvili.
Gruzijas eksprezidents norādīja, ka Tusks arī viņam stāstījis par sarunu ar Putinu.
«Tusks man sacīja - viņš uzskatījis, ka viņš joko,» atcerējās Saakašvili.
«Intervija ar «Politico» nebija saņēmusi pilnvarojumu, un daži mani vārdi ir pārinterpretēti,» pirmdien vakarā tviterī paziņoja eksministrs, šādi cenšoties mazināt intervijas izraisīto rezonansi.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs Krievijas medijam RBC atzinis, ka Sikorska intervija ir «blēņas».
«Kremlis negrasās reaģēt uz bijušā Polijas ārlietu ministra izteikumiem, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirms dažiem gadiem Polijas premjerministram Donaldam Tuskam piedāvājis sadalīt Ukrainu,» sacīja Peskovs.
Bens Džuda - žurnālists, kurš intervēja Sikorski izdevumam «Politico» - raidorganizācijai TV24 atzina, ka «nav īsti pārliecināts, ko Sikorskis domājis», sakot, ka daži viņa izteikumi ir «pārinterpretēti».
Sikorskis atbilstoši «Politico» publicētajai versijai sacījis, ka
Putins 2008.gadā Maskavā teicis, ka «Ukraina ir mākslīga valsts un Ļvova ir poļu pilsēta, kāpēc gan lai mēs to kopā neatrisinātu».
«Par laimi, Tusks neatbildēja. Viņš zināja, ka tas tiek ierakstīts,» teicis Sikorskis, kurš ārlietu ministra amatā atradās kopš 2007.gada.
Viņš arī norādīja, ka
patlaban Ukrainā notiekošais karš «patiesībā sākās 2008.gadā».
NATO 2008.gada samitā Bukarestē Putins «uzstājās ar savu ārkārtējo runu, sakot, ka Ukraina ir mākslīga valsts un lielākā tās daļa vēsturiski ir piederējusi Krievijai», «Politico» citē Sikorska teikto.
«Es uzskatu, ka psiholoģiski [Krievijas] režīms transformējās pēc Krimas aneksijas. Tas bija brīdis, kas beidzot pārliecināja visus šaubīgos un kā dēļ visiem bija jāpagriež galvas. Tas bija Napoleons pēc Austerlicas. Tas bija Hitlers pēc Parīzes krišanas. Tas bija brīdis, kas beidzot visu centralizēja Vladimira Putina rokās,» intervijā norādīja Sikorskis.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.