Iekšējās pretrunas, kas plosa Francijā pie varas esošos sociālistus, trešdien izlauzušās atklātībā, no valdības padzītajiem ministriem iesaistoties vārdu karā ar pašreizējiem prezidenta Fransuā Olanda līdzgaitniekiem.
Francijas sociālistu iekšējās nesaskaņas izlaužas atklātībā; Valss aicina dibināt jaunu «progresīvu» partiju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tikmēr premjerministrs Manuels Valss nācis klajā ar aicinājumu dibināt jaunu «progresīvu» partiju vai partiju apvienību, lai glābtu kreisos no pilnīgas marginalizācijas.
Iepriekšējā dienā dumpinieki sociālistu kreisajā flangā, tostarp bijušie izglītības, kultūras un vides ministri, parlamenta balsojumā par nākamā gada budžetu atturējās, lai gan tas pirmajā lasījumā ar nelielu balsu vairākumu tomēr tika apstiprināts.
Tam sekoja pretējo nometņu pārstāvju asas intervijas medijos.
Publiskais konflikts, kas uzliesmojis sociālistu starpā, visticamāk, vēl vairāk iedragās jau tā vājās Olanda pozīcijas, prezidentam nespējot apvaldīt neapmierinātību paša partijā,
lai gan viņš veicis jau divas valdības reorganizācijas.
Pirmais, kas nespēja novaldīt savas dusmas, bija viens no Olanda pašreizējiem līdzgaitniekiem - partijas pirmais sekretārs Žans Kristofs Kambadelis, kurš intervijā radiostacijai RTL izteicās, ka esot «šokēts» par bijušo kultūras un izglītības ministru Benuā Hamona un Orelī Filipeti atturēšanos budžeta balsojumā.
Abi zaudēja ministru krēslus augustā veiktajā valdības reorganizācijā, kuru ierosināja Olands, lai atbrīvotos no disidentiem.
Kambadelis norādīja, ka atturēšanās budžeta balsojumā «rada ētisku problēmu», piebilstot, ka, viņaprāt, šāda bijušo ministru izturēšanās esot «šausmīga». Partijas pirmais sekretārs arī norādīja, ka abi piedāvātajam budžetam jūlijā, atrodoties vēl valdības sastāvā, pauduši atbalstu.
Savukārt valdības preses sekretārs Stefans Lefols izteicies, ka Hamons un Filipeti, kā arī bijusī vides un enerģētikas ministre Delfīna Bato izrādījuši «nevērību pret savu pienākumu».
Reaģējot uz šiem izteikumiem, Filipeti televīzijas kanālam «i-TELE» norādīja, ka viņai nav jāuzklausa kāda notācijas, piebilstot, ka Kambadelis šajā situācijā esot «nedaudz negodīgs».
Hamons izrādīja vēl lielāku nepakļāvību, paziņojot, ka pašreizējā reformistu valdība ar savu biznesam labvēlīgo nostāju «apdraud republiku» un 2017.gada prezidenta vēlēšanās novedīs pie «milzīgas demokrātijas katastrofas».
Intervijā radiostacijai RFI viņš brīdināja, ka galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna bez jebkādas pretestības var izlauzties prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā un drīzumā pat kļūt par Francijas valsts galvu.
Sociālistu kreisā flanga pārstāvjus, kas uzsākuši neslēptu frondu bijušā finanšu ministra Arno Montebūra vadībā, neapmierina valdības izdevumu apcirpšana un nodokļu atlaides uzņēmumiem,
ko iecerējis premjerministrs Valss, cenšoties izvest Franciju no dziļās ekonomiskās krīzes.
Līdz šim gan Olanda administrācijai nav izdevies samazināt milzīgo bezdarbu un ierosināt ekonomikas izaugsmi. Nesen Parīze bijusi spiesta arī atzīt, ka līdz 2017.gadam nespēs samazināt savu pārmērīgo budžeta deficītu zem Eiropas Savienības (ES) pieļautajiem griestiem - trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) -, lai gan iepriekš tika solīts to panākt jau līdz 2015.gadam.
Reaģējot uz dumpi partijas kreisajā flangā, Valss intervijā nedēļrakstam «L'Obs» izteicies, ka nepieciešams veidot jaunu partiju.
«Mums jāaptur kreisie, kas raugās atpakaļ un kļuvuši saistīti ar aizgājušo un nostalģisko pagātni,» intervijā, kas pilnībā tiks publicēta ceturtdien, izteicies Valss. «Ja kreisie sevi nepārdefinēs, (..) viņi var izmirt.»
«Kreisie, kas atsakās no reformām, kas dod priekšroku vakardienas risinājumu aizstāvēšanai, nevis šodienas problēmu risināšanai, tādi kreisie izvēlas neīsto cīņu,» norādījis premjers, aicinot visus «progresīvos spēkus» atmest savas domstarpības un apvienoties, lai izvilktu Franciju no tās ekonomiskajām problēmām.
Vienlaikus Valss intervijā atzinis, ka Olanda prezidentūras sākumā 2012.gadā pieņemti nepareizi lēmumi, dodot priekšroku nodokļu paaugstināšanai, nevis izdevumu samazināšanai.
Viņš arī brīdinājis, ka gadījumā, ja kreisie nespēs īstenot rezultatīvas reformas, no tā iegūs vienīgi FN un Lepēna, kas jau Eiropas Parlamenta vēlēšanās guva lielus panākumus un tos atkārtoja arī nesen notikušajās municipālajās vēlēšanās.