Septiņi iemesli, kāpēc Krievija izspiego savus kaimiņus (75)

Jaunu valdību testēšana

Šim iemeslam par piemēru varētu kalpot Zviedrijas gadījums. Iespējamā Krievijas zemūdenes ielaušanās tās teritoriālajos ūdeņos pagājušajā nedēļā varētu būt apzināts Maskavas gājiens, lai testētu valsts jauno centriski kreiso valdību, kuru veido sociāldemokrāti un zaļie.

Izturēs vai lūzīs?

Aktīvais un vaļsirdīgais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts gadiem ilgi bija viens no Krievijas valdības visdzēlīgākajiem kritiķiem Eiropā. Maskava tāpēc tagad varētu būt nepacietīga satricināt un pārbaudīt praksē Bilta pēcteci Stefanu Levēnu.

Jaunais premjers ir bijušais metinātājs un tirdzniecības unionists, kuram ir pavisam neliela pieredze starptautiskajā politikā.

Turklāt Zviedrija ietilpst tā dēvētajā Rietumeiropas blokā, taču nav NATO dalībvalsts - un tas šo valsti Maskavai padara par īpašu mērķi.

Kaitēšana Obamam

Kremļa nesenajai nostājas saasināšanai Baltijas jautājumā ir konkrēts iemesls. Baraks Obama izmantoja savu vizīti Tallinā 3. septembrī, lai brīdinātu, ka miermīlīgo Eiropu apdraud Krievijas «nekaunīgais uzbrukums Ukrainas teritoriālajai integritātei», kā arī atkārtoti apliecinātu, ka NATO ir gatava aizstāvēt visas trīs bijušās PSRS Baltijas valstis - Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Maskavas reakcija bija ātra. Divas dienas vēlāk Krievijas drošībnieki šķērsoja Igaunijas robežu un nolaupīja Igaunijas pretizlūkošanas virsnieku.

Vieta un laiks - uzreiz pēc Obamas vizītes beigām - liek domāt, ka tas bija personīgs trieciens ASV prezidentam un mēģinājums parādīt, ka ASV lietas Baltijā tik brīvi nemaz nevar noteikt.

Skaldi un valdi

Maskava ir ieinteresēta izmantot jebkādas plaisas Rietumu bruņās. Ukrainas krīzes jautājumā Eiropa var šķist apņēmības pilna, taču

realitātē dažādām Eiropas valstīm ir dažādas ietekmes sviras iedarbībai uz Maskavu - un attiecīgi arī dažādas ievainojamības pakāpes, ja Kremlis nolemtu atriebties.

Dažas Čehijas amatpersonas izteikušās pret Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Krieviju. Iepriekš ASV plāni šajā valstī izvietot aizsardzības radaru bāzi tika atcelti pēc asas kritikas no Kremļa.

Piesauc Ušakova piemēru

Čehijas centriski kreisā valdība nav vienīgā, kas ir piesardzīga. Somija pagājušajā mēnesī kavējās ar jaunu ES sankciju ieviešanu, baidoties no pretreakcijas no Krievijas, kas veido 14% tās tirdzniecībā. Niils Ušakovs, sabiedrībā populārs Latvijas galvaspilsētas Rīgas mērs, arī nosodījis sankcijas pret Krieviju, atgādina «The Telegraph» žurnālisti.

Ir skaidrs, ka

Maskava ar pastiprināto izlūkošanu Eiropas valstīs cita starpā grib ievākt noderīgu informāciju, kas ļautu sēt iekšējas nesaskaņas starp Krievijas kaimiņvalstīm un arī to iekšienē.

Laikā, kad ASV un Eiropas Savienības sankcijas posta Krievijas ekonomiku, Kremlim tas ir īpaši svarīgi.

Krievi - ārzemēs un mājās

Krievija negurstoši paudusi «bažas» par Baltijas valstīm saistībā ar lielo skaitu tajās dzīvojošo krievu, īpaši kritizēta Igaunija un Latvija. Ne velti apgalvojumi par krievu ciešanām Krimā kalpoja par ieganstu, lai Kremlis tur iebruktu. Un, lai gan apgalvojumi par genocīdu pret krieviem Ukrainā ir nepamatoti, pastāvēja patiesas bažas par krievu valodas statusu Ukrainā.

Šajā kontekstā «The Telegraph» Baltijas valstu politiku šajos jautājumos nodēvē par neveiklu, un tas esot izraisījis situāciju, ka daudzi krievi esot bez balsstiesībām un atstumti.

Savukārt Maskava savu retoriku par krievu glābšanu visā pasaulē tikai pastiprina - tas uzsit asinis krievu kopienām citviet pasaulē, kā arī gūst sabiedrības atbalstu Krievijas iekšienē.

Nekā nedarīšana

Ar spiegošanu nodarbojas itin visas valstis. Visas valstis veic slepenas militārās izlūkošanas operācijas, lai stiprinātu savu roku atklāta konflikta gadījumiem. Intensitāte šajā ziņā pieaug un atslābst. Kremlis šo argumentu ir ļoti iemīļojis, norādot, ka spiegu un lidmašīnu sūtīšana uz citām valstīm neesot nekas peļams, vien veids, kā uzturēt attiecības ar kaimiņiem.

Šajā ziņā Krievija var droši rādīt ar pirkstu uz Zviedriju, kura saskaņā ar bijušā ASV izlūkdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem dokumentiem bijusi galvenā ASV Nacionālās drošības aģentūras partnere, izspiegojot Krieviju.

Konspirācijas teorijas

Interesantākā šeit ir ideja, ka Rietumu valdības pārspīlē bailes no spiegiem un zemūdenēm, lai attaisnotu augošos tēriņus aizsardzības un drošības budžetos. Zviedrijā pat izskanējis termins «budžeta zemūdene», lai aprakstītu finansējumu, kas budžetā paredzēts iespējamo zemūdeņu pamanīšanai un atklāšanai un ērti var tikt izmantots kā iemesls papildu finansējuma prasīšanai.

1990. gados Zviedrijas politiķiem kaunpilni nācās atzīt, ka virknē zemūdens ielaušanās gadījumu, kuros tika vainota Krievija, patiesībā vainīgie bija minkvaļi.

Konspirāciju teoriju kaismīgākie aizstāvji pat apgalvo, ka Krievijas zemūdenes faktu izgudroja pati NATO, lai nobiedētu Zviedriju un piespiestu to pievienoties NATO aliansei.

Vai arī ar tādu pašu mērķi zemūdenes parādīšanos safabricējuši Zviedrijas politiķi - dalības NATO aizstāvji.

Tā ir Ukraina, stulbi...

Galu galā viss atgriežas pie Ukrainas. Baltijas valstis un citas Austrumeiropas Eiropas Savienības dalībvalstis, kā Polija, ir starp tām, kuras aicina īstenot bargāko ietekmi uz Kremli, lai sodītu to par atbalstu nemierniekiem Ukrainas Donbasa reģionā.

Maskava savukārt šīs valstis «mālē» par marionetēm varaskārās Vašingtonas rokās, kuras mērķis esot Krieviju ielenkt un izolēt.

Pagaidām Ukraina ir kā karstā liesma Vladimira Putina sirdī: avots visām dusmām, aizvainojumam un agresijai pret Rietumiem, raksta «The Telegraph».