Reaģējot uz Zviedrijas ceturtdienas lēmumu oficiāli atzīt Palestīnas valsti, Izraēla atsaukusi «uz konsultācijām» no Stokholmas savu vēstnieku.
Izraēla atsauc no Zviedrijas savu vēstnieku (47)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tas patiesi atspoguļo mūsu satraukumu un sašutumu par šo nesaprātīgo lēmumu, kurš nesekmēs atgriešanos pie sarunām,» sarunā ar aģentūru AFP norādīja Izraēlas Ārlietu ministrijas pārstāvis Emanuels Nahšons.
Kā ziņots, Zviedrija ceturtdien oficiāli atzina Palestīnas valsti.
«Šodien valdība pieņem lēmumu atzīt Palestīnas valsti,» teikts laikrakstā «Dagens Nyheter» publicētajā ārlietu ministres Margotas Vallstrēmas paziņojumā. «Tas ir svarīgs solis, kas apstiprina palestīniešu tiesības uz pašnoteikšanos.»
Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass jau apsveicis Zviedrijas lēmumu, nodēvējot to par vēsturisku un drosmīgu soli.
Izraēla savukārt to nosodījusi, norādot, ka tas kaitēs centieniem atrisināt Tuvo Austrumu konfliktu.
Vallstrēmas paziņojumā teikts, ka Zviedrija ar šādu soli, pirmkārt, vēlas sniegt atbalstu mērenajiem spēkiem palestīniešu vidū.
Zviedrija uzskata, ka starptautiskie kritēriji Palestīnas valsts atzīšanai ir izpildīti. Lai gan robežas nav noteiktas, pastāv valdība, kas var veikt «iekšēju un ārēju kontroli», norādīts paziņojumā.
Izraēla ar tās sabiedrotā ASV atbalstu turpina uzstāt, ka Palestīnas valsts var tikt izveidota vienīgi sarunu ceļā starp izraēliešiem un palestīniešiem.
Deviņus mēnešus ilgušās miera sarunas, kurās kā vidutājs darbojās ASV, izjuka aprīlī. Izredzes, ka tās varētu tikt atsāktas, ir visai neskaidras.
Zviedrija par savu lēmumu atzīt Palestīnas valsti paziņoja jau 3.oktobrī, izpelnoties asu Izraēlas kritiku. Arī Savienotās Valstis to nodēvēja par pāragru soli.
Vallstrēmas paziņojumā norādīts, ka Zviedrija agrāk ir atzinusi valstis, piemēram, Kosovu un Horvātiju, kurām patiesībā trūcis kontroles pār daļu savas teritorijas. Līdzīgi kā tās, arī Palestīna ir īpašs gadījums.
«Būs tādi, kas apgalvos, ka šodienas lēmums nācis pārāk agri. Es baidos, ka tas bijis novēlots,» norādīja ministre.
Izraēlas ārlietu ministrs Avigdors Lībermans Zviedrijas lēmumu nodēvēja par nožēlojamu, norādot, ka tas tikai «stiprinās ekstrēmistu elementus un palestīniešu noraidošo attieksmi».
«Kauns, ka Zviedrijas valdība izvēlējusies spert šo deklaratīvo soli, kas nodara daudz ļauna un nepiedāvā nekādu labumu,» paziņoja ministrs.
«Zviedrijas valdībai jāsaprot, ka attiecības Tuvajos Austrumos ir daudz sarežģītākas nekā IKEA samontējamās mēbeles,» viņš piebilda.