Vācu mediji atmaskojuši savu krievu kolēģu radīto viltus ekspertu, kas Vācijas akadēmisko aprindu vārdā izplata Kremļa propagandu. Lasot krievu medijus, rodas iespaids, ka «profesors profesors» Lorencs Hāgs no Kemnicas ir domas titāns, un viņa augstā kvalifikācija, vismaz Maskavas oficiozam - aģentūrai TASS, liek akadēmisko titulu rakstīt dubultā. Taču dīvaini, prof. prof. Hāga viedoklis par Krievijas un Vācijas attiecībām gandrīz vienmēr pilnībā sakrīt ar Kremļa viedokli.
«Ja Varšava vai Prāga vēlas kalpot par vairogu kādam citam, nevajag aizmirst, ka bultas iet cauri vairogiem,» savulaik, atbildot uz krievu laikraksta «Izvestija» jautājumu par ASV iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošanu Eiropā, brīdināja «vācu eksperts».
«Vācu eksperts Soču Olimpiādi vērtē kā pagrieziena punktu globālajā politikā,» savukārt vēsta kāda cita krievu laikraksta virsraksts, atkal piesaucot vienmēr atbildēt gatavo «profesoru», kas, šķiet, ir kompetents jebkurā jautājumā, kurš varētu interesēt Maskavu.
Viņa acīmredzamā viszinība izraisīja krievu blogeru aizdomas, un drīz vien sociālajos medijos sāka klejot Hāga atmaskojumi.
Taču vācu medijiem Hāga pēdas sadzīt nenācās viegli.
62 gadus veco vīru, kas dzīvo Kemnicā, Saksijā, šķiet, radījuši krievu mediji, lai vajadzības gadījumā būtu puslīdz pārliecinošs «viedoklis» no Vācijas,
ko varētu izmantot Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikas izbarošanai krievu sabiedrībai.
Intervijā Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai «Deutsche Welle» Hāgs apgalvo, ka esot Vācijas pilsonis, kas pirms 18 gadiem ieceļojis no Krievijas.
Tomēr žurnālistu mēģinājumi saņemt apstiprinājumu, ka viņam esot divu Ziemeļkaukāza universitāšu goda profesūras, palikuši bez atbildes.
Pirmo reizi TASS ziņās viņš parādījās 2005.gadā kā Globālās komunikāciju aģentūras (AGK) vadītājs, lai gan pati aģentūra Vācijas uzņēmumu reģistrā pirmo reizi fiksēta tikai 2010.gadā.
AGK, kas saskaņā ar reģistra datiem likvidēta 2014.gadā, savu galveno biroju bija šķietami iekārtojusi kādā necilā namā Berlīnes Mālsdorfas rajonā, kur laikraksta «Die Welt» žurnālistiem izdevās sastapt bijušo AKG direktoru.
Viņš apstiprināja, ka pazīstot kādu Hāgu, taču nespēja atcerēties, kad un kādā sakarā būtu viņu saticis.
Vienlaikus izbijušais direktors paskaidroja, ka AKG dibinājis, lai izdotu mūzikas laikrakstu, taču šī iecere tā arī nekad nav īstenojusies.
Kamēr Hāgs saskaņā ar uzņēmumu reģistra datiem nav saistīts ar AKG, viņš Vācijā šķietami pārstāvējis Maskavas Tiesību, drošības un aizsardzības akadēmiju.
Tīmeklī atrodamajos uzņēmumos viņš redzams sakām uzrunu par godu kāda Zviedrijas gāzes uzņēmuma direktoram «akadēmijas» 2008.gada balvu pasniegšanas ceremonijas laikā.
Taču, kā izrādījies, «akadēmiju» 1999.gadā dibinājuši Krievijas izlūkdienesta aģenti, izpildot pavēli, kuru devis neviens cits kā Putins, kas tolaik vēl vadīja Federālo drošības dienestu (FDD), vēsta «Die Welt».
Starp «akadēmijas» balvu saņēmējiem, piemēram, ir bēdīgi slavenais bijušā Austrumvācijas komunistiskā režīma slepenā dienesta «Stasi» ārējās izlūkošanas nodaļas priekšnieks Markuss Volfs.
Kad «Die Welt» ziņas par krievu spiegu piesegorganizāciju nodeva atklātībai, tā 2008.gadā tika likvidēta.
Pēc kāda laika Hāgs parādījās kā Kemnicas Ekonomikas inovāciju institūta konsultatīvās padomes prezidents.
«Viņš vēlējās atbalstīt mūsu apvienību un Vācijas-Krievijas projektus. Taču tie nekad ne pie kā nenoveda,» «Die Welt» žurnālistiem stāsta pašreizējais prezidents.
Hāga pēdas beidzot izdevās sadzīt sabiedriskās raidorganizācijas «Norddeutscher Rundfunk» televīzijas žurnālistiem. To viņiem izdevās paveikt caur Kemnicas Kosmonautu centru, kur Hāgs pieņēmis vēl kādu lomu - Krievijas Kosmonautikas federācijas pārstāvja Eiropā, ASV un Kanādā.
Žurnālisti pārtvēra Hāgu ceļā uz viņa biroju, kas atrodas pilsētas nomalē, taču ar vācu medijiem viņš atteicās runāt.
Tiesa gan, viņš «lauzītā vācu valodā» elektroniski sniedza atbildes uz žurnāla «Der Spiegel» jautājumiem.
Savā e-pasta vēstulē Hāgs raksta, ka darīs «visu iespējamo, lai starp Vāciju un Krieviju tiktu attīstītas labas attiecības».
Taču mediju pēdējā laika atklājumi, iespējams, varētu nozīmēt, ka Hāga dienas šo labo attiecību veidošanā vai vismaz krievu sabiedrības pārliecināšanā, ka tas ir iespējams, ir skaitītas.
